izķēmot

izķè̦muôt, tr., maskieren, verunstalten, entstellen: bē̦rnu. izķē̦muoti ģīmja panti Stari III, 142. auskari izķē̦muo vis˙daiļākās ausis Dr. Refl. - tiês, sich vermummen, maskieren, Possen treiben: ķekatās njuot pārgērbjas un izķē̦muojas visādi (gan par zirgu, putnu u. c.) Konv. ² 1702. kur lai tâ izķē̦muojas LP. IV, 1. Subst. izķē̦muõjums, die Entstellung: lauvas izķē̦muojums Vēr. II, 268.

Avots: ME I, 759