Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ķērdēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ķērdēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

izšķērdēt

izšķērdêt, tr., verschleudern, vergeuden: naudu, mantu, spē̦ku. ar viņām pārāk daudz izšķērdē laika Rainis. Subst. izšķē̦rdê̦tãjs, der Verschwender.

Avots: ME I, 810

pašķērdēt

[pašķērdêt, ein wenig vergeuden: p. naudu Salis.]

Avots: ME III, 113

šķērdēt

šķḕrdêt,

1): auch AP., (mit ẽr ) Wolmarshof; ‡

2) wiederholt aufschlitzen; zerschneiden, zerfetzen
(mit êr 2 ; prs. šķērdēju) Seyershof. ‡ Refl. -tiês (mit êr 2 ) Seyershof, verschwenderisch sein: mums jau nav tik daudz naudas, ka var š.

Avots: EH II, 633

šķērdēt

šķḕrdêt C., -u od. -ẽju, -ẽju, verschwenden Bl. (mit ẽr), vertun, verprassen U., Arrasch, Bauske, Jürg., Kl., Salis, Schujen, Siuxt: mēs... e̦sam pagasta laba aizstāvē̦tāji, un nevar vis tâ tādēļ šķērdēt A. v. J. 1898, S. 364. Zu šķḕrst.

Avots: ME IV, 34

Šķirkļa skaidrojumā (3)

aprīt

aprĩt, tr.,

1) verschlingen, auffressen:
es viņu dzīvu aprītu Etn. III, 121. acīm apr., mit den Augen verschlingen. kad mēness vai saule aptumšuojās, tad ve̦cie latvieši duomāja, ka raganas šuos debess spīdekļus maitājušas, aprijušas;

2) vernichten, zu Grunde richten:
uguns visu aprij. viļņi aprij laiviņu Kaudz. M. redz, kur nu mans labums aprīts LP. IV, 7. aprīt laimi LP. VII, 491. biedrības ieņē̦mumus aprīt un izšķērdēt Kaudz. M. Refl. -tiês,

1) sich zu Grunde richten:
kuo palīdz bē̦dājuoties aprīties?

2) sich verschlucken
U.

Avots: ME I, 116

notrampelēt

‡ nuotram̃pelêt Essern, Frauenb., Turlau "naudu izšķērdēt, nuodzert kruogū^. Refl. -tiẽs Frauenb. "visu nakti pa kruogu dzert".

Avots: EH II, 101

šķērdelēt

šķērdelêt,

1) (Kleider) zerreissen
Golg., Lubn., Saikava;

2) im Zuschneiden verderben
L., St., Bergm. n. U.;

3) strahlweise fliessen:
ūdens sāka šķḕrdelêt Jürg.;

4) = šķērdēt, vergeuden Lems. und Oppek. n. U., Meiran, Warkl.: naudu.

Avots: ME IV, 34