Paplašinātā meklēšana

‡ àizšķũtêt, ("mit Schiessen, Vorspann" oder irgendwie) hin-, wegbefördern, -schaffen Spr., Wid. u. a.: a. jaunkareivjus uz pilsē̦tu. a. visu kuo pruojām saviem radiem. Refl. -tiês, mühsam hin-, wegfahren: a. līdz stacijai.

Avots: EH I, 55

atšķũtêt, tr., herführen: lietas, ļaudis.

Avots: ME I, 202

[ìešķũtêt, [Lautb.], tr., einspritzen, injizieren, einprengen: māte iešļacīja pakrūtē morfiju Latv.

Avots: ME II, 77

izšķũtêt, tr., hinausfegen, hinausschicken, hinausexpedieren: biedri izšķūtē tuo laimi ārā A. XIV, 16. kalpuone izšķūtē mē̦slus nuo nama. izšķūtē kalpus pie darba Sassm.

Avots: ME I, 812

‡ ķũtêt Seyershof, = šķũtêt I (etwas Schweres mit einem Pferd transportieren).

Avots: EH I, 709

nùošķũtêt: kuo jaunie laiki nuošķūtēja pie malas (beseitigten) Jauns. J. un v. 8.

Avots: EH II, 95

nùošķũtêt, mit Postpferden abfahren lassen; abschicken Spr.

Avots: ME II, 867

pā`ršķũtêt, tr., nach Hause führen: bē̦rnus nuo skuolas B. Vēstn.

Avots: ME III, 181

pìešķũtêt, herschaffend anfüllen: p. pilnu māju ar mantām, ar viesiem; reichlich anführen: malku visai ziemai.

Avots: ME III, 301

sašķũtêt, tr., mit Vorspann od. vieles zusammenführen, -befördern: vai nu visu mežu sašķūtēsi mājā? Schujen.

Avots: ME III, 756

I šķũtêt, ‡ Refl. -tiês,

1) "likties vest" Nötk.;

2) "?": kur tu šķūtēsies? (zu jem., der langsam geht)
Erlaa, Laud.

Avots: EH II, 641

I šķũtêt, -ẽju, mit Schiessen, Vorspann befördern L., U., Spr.; Fuhren zu Pferde begleiten Allend., Lems. und Smilt. n. U.: škūtēt tiesas vīrus uz tiesas namu Aps. Pie pag. tiesas 15. sievas tika šķūtē̦tas uz apriņķa pilsē̦tu B. Vēstn. muļķītis šķūtēja, un aizšķūtējis beidzamuo ve̦zumu... LP. VI, 368. vienu vajadzēja šķūtēt pruojām A. v. J. 1897, S. 952.; wegschaffen, hinschaffen: visu pienu tagad šķūtē uz tirgu N. - Peb.

Avots: ME IV, 56

II šķūtêt: š. (energisch und in grossen Mengen stopfen) tabaku pīpē Bers., Kalz. (mit ù ² ), Smilt.; š. (mit ũ; stopfen) tabaku makā, vilnu maisā Schujen.

Avots: EH II, 641

II škūtêt, anhaitend rauchend (die Pfeife) saugen Bers.: vairums šķūtē pašaudzinātuo tabaku MWM. VII, 802; gierig essen, schlingen: putru iekšā šķũtēt Bauske. viņš šķũtē kâ pie bada bijis Siuxt. Identisch mit šķũtêt I?

Avots: ME IV, 56

šķūtêtiês "?": cepešus te ne˙viens bļuodā nekraus, ja arī tu spē̦tu diezin kâ šķūtēties Alm.

Avots: ME IV, 56

I braks, bre̦ks U., das Wrack, das Untaugliche: braks ir visa gudrība, kas bez Jēzus saduomāta. mēs duomājam visus tuos brakus šķūtēt laukā MWM. X, 304. Der Gen. braka bedeutet untauglich, nichtsnutzig, [minderwertig]: braka lieta vācieša prese Spr. tādiem braka puišiešiem ir actiņu nepagriezu. jauna meita braka bija. [braka (niedrigen Standes) ļaudis Glück Jerem. 26,23; nichtnutzige Leute, Pöbel U. Nebst estn. wrakk aus mnd. wrack

Avots: ME I, 322