I šķũtêt, -ẽju, mit Schiessen, Vorspann befördern L., U., Spr.; Fuhren zu Pferde begleiten Allend., Lems. und Smilt. n. U.: škūtēt tiesas vīrus uz tiesas namu Aps. Pie pag. tiesas 15. sievas tika šķūtē̦tas uz apriņķa pilsē̦tu B. Vēstn. muļķītis šķūtēja, un aizšķūtējis beidzamuo ve̦zumu... LP. VI, 368. vienu vajadzēja šķūtēt pruojām A. v. J. 1897, S. 952.; wegschaffen, hinschaffen: visu pienu tagad šķūtē uz tirgu N. - Peb.

Avots: ME IV, 56

I šķũtêt, ‡ Refl. -tiês,

1) "likties vest" Nötk.;

2) "?": kur tu šķūtēsies? (zu jem., der langsam geht)
Erlaa, Laud.

Avots: EH II, 641

II škūtêt, anhaitend rauchend (die Pfeife) saugen Bers.: vairums šķūtē pašaudzinātuo tabaku MWM. VII, 802; gierig essen, schlingen: putru iekšā šķũtēt Bauske. viņš šķũtē kâ pie bada bijis Siuxt. Identisch mit šķũtêt I?

Avots: ME IV, 56

II šķūtêt: š. (energisch und in grossen Mengen stopfen) tabaku pīpē Bers., Kalz. (mit ù ² ), Smilt.; š. (mit ũ; stopfen) tabaku makā, vilnu maisā Schujen.

Avots: EH II, 641