Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ķeķi' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ķeķi' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

ķeķi

I ķeķi, ķēķi, ķēķes, Blutkuchen: ķeķi - nuo asinīm un miltiem izvārītas klimpas (paltes) dūres lielumā un vēl lielākas. Mārtiņuos vārīja puodā zirņus un pupas, kuŗas tad vē̦lāk piestā sagrūda kuopā ar kaņepēm, kuo tad sauca par pītēm Konv. ² 2641. Vgl. ķeķe II.

Avots: ME II, 362

ķeķi

II ķeķi,

2): "raudzīties" ME. II, 362 zu ersetzen durch "raugāties"; "2737" ebenda zu ersetzen durch "2737, 1".

Avots: EH I, 694

ķeķi

II ķeķi,

1) = ķe̦katas, Fastnachtspossen: juo tiešām mums nu ķeķi, vastlāviņi, kur viepjas, pārģērbjas un ķe̦kuojas Lautb. ;

2) ķeķi, ķeķi, Wundeŗ Spass:
ē̦rmi vien, ķe̦ki vien ar tām ciema meitiņām BW. 11072 var. eita, bē̦rni, raudzīties, kādi ķeķi aizkrāsnē BW. 2737.

Avots: ME II, 362

ķeķis

keķis,

1): jāņuogām šuogad gaŗi ķeķi Saikava.

Avots: EH I, 694

ķeķis

ķeķis,

1) = ķe̦kars Serb. ;

2) ein Mensch mit schiefen Zähnen
Grob.

Avots: ME II, 362

Šķirkļa skaidrojumā (7)

dribināt

dribinât, ‡ Refl. -tiês, eilig, aber ohne Erfolg sich, mit etwas beschäftigen Dunika: meita dribinājās pa ķeķi.

Avots: EH I, 333

ķeķe

I ķeķe, Vereinigung mehrerer Gegenstände, die Dolde, Traube (= ķe̦kars) Oknist, Podunay, [Wessen, Janš., Dunika], N. - Schwanb.: tu atradi tik vienu riekstu, bet es ve̦se̦lu ķeķi Nerft. ābuoli, uogas šuogad aug lielām ķeķēm Konv. ¹ rieksti lazdā ķeķītēs BW. 10327. viņš neizrāva ve̦cuo zuobu un, jaunam auguot, izauga ķeķe, t. i. divi kuopā Janš. tik cieti kuopām sasē, dušies, kâ divi rieksti vienā ķeķē saauguši Janš. mati savīti un sagriezti pakausī lielā ķeķē (Zopf) Janš. - Aus li. ķekė˜ "Traube".

Avots: ME II, 362

ķeķe

[II ķeķe, der Blutkuchen Ruj. n. U. ; vgl. auch ķeķi. - Aus estn. käkk "Blutkloss", s. Thomsen Beröringer 258.]

Avots: ME II, 362

ķeki

ķe̦ki, s. ķeķi II 2.

Avots: ME II, 361

ķēķi

ķēķi, s. ķeķi I.

Avots: ME II, 373

ķeks

ķe̦ks,

1): ein Gaultler, Fastnachtnarr
Lng.;

3) ķe̦ki, s. ķeķi II 2.

Avots: EH I, 693

ķoki

‡ ķoki (mit hochle. o < a?), = ķeķi II 2: verietās. kādi ķ. (Var.: čaki, ē̦rmi, juoki) tīrumā! BW. 31864 var. (aus Modohn). brīnums, ķ. (Var.: juoki, ē̦rmi, ķe̦ki) ar... meitiņām: kad precēju, tad nenāca... BW. 11072, 1 var. (aus Lasd.).

Avots: EH I, 707