ķeķis

ķeķis,

1) = ķe̦kars Serb. ;

2) ein Mensch mit schiefen Zähnen
Grob.

Avots: ME II, 362

ķeķis

keķis,

1): jāņuogām šuogad gaŗi ķeķi Saikava.

Avots: EH I, 694