Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ķeipt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ķeipt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (13)

atķeipt

atķeĩpt, intr., inch., sich erholen, gesund werden: tikai pēc ilguošām sācis atķeipt Alm., Hasenp., Grünh., Kursiten. bij iekritis parāduos, bet atķeipa gan Alm.

Avots: ME I, 170

izķeipt

izķeipt, intr., durchkommen, genesen: viņš bij gan ļuoti slims, bet laikam izķeips gan Nigr. Vgl. izķiept.

Avots: ME I, 759

izķeipt

I izķeipt: vai izķeips vēl, vai aizies Janš. Līgava I, 447 (ähnlich Mežv. Ļ. lI, 114). mākuot pateikt katra, miršanu vai izķeipšanu Līgava I, 174.

Avots: EH I, 460

izķeipt

‡ II izķèipt 2 Lis., gewandt herausnehmen, -stibitzen: izķeipis nuo skapja visu manu nuolikumu.

Avots: EH I, 460

izķeipt

‡ *III izķeipt "?": kur tā izķeipusi, kur tā palaidusēs! Janš. Atpūta № 387, S. 5. var būt jauns zē̦ns vairāk izķeipis № 385, S. 6. manā jaunībā ne˙viens tik izķeipis nebija Jaunākās Ziņas vom 30. April 1934.

Avots: EH I, 460

ķeipt

I ķeĩpt,

1): auch Janš. Līgava I, 101; tas šuo ziemu vairs neķeips Schrunden; ‡

2) sterben
N.-Autz n. BielU.

Avots: EH I, 693

ķeipt

I ķeĩpt [auch Fockenhof, Kandau], -stu, -pu, intr., quienen, sein Leben fristen Gr. - Sessau: kuoks vārgst un ķeipst Gr. - Sessau. šis slimnieks gan vairs ilgi [ neķèips N. - Peb.], neķeips Gr. - Sessau, Naud., Grünh., Smilt. [Aus li. keĩpti "чахнуть от болѣзни".]

Avots: ME II, 360

ķeipt

II ķèipt 2, ‡

2) betrügen
(krâpt) Golg.

Avots: EH I, 693

ķeipt

II ķèipt 2, -pju, -pu [Lis.], tr., haschen, stibitzen Etn. ; bes. in der Zstz. mit nuo-, Vgl. cìept II.

Avots: ME II, 360

saķeipt

I saķèipt 2 , zusammenhaschen: s. daudz mantas Lis., Golg.

Avots: ME II, 662

saķeipt

II saķeipt, siechend ganz schwach werden: saķeipusi vecīte Bauske.

Avots: ME II, 662

uzķeipt

‡ uzķeipt "?": brīnītuos par mālderi, kas tādu jaukumu uzķeipis uz ... durvīm Anna Dzilna 18.

Avots: EH II, 727

Šķirkļa skaidrojumā (6)

izķiept

izķiept, intr., überstehen, genesen: kuo nu vairs, nu jau saulīte zuobus silda, - ziemu izk(iepām gan. Vgl. izķeipt.

Avots: ME I, 760

ķeipis

ķeipis, ein ungeschickter, unbeholfener Mensch. Zu ķeipt I.

Avots: ME II, 360

ķeips

ķeips, Beute: tad ta ķeips! (= labs luoms) Etn. - Zu ķeipt II.

Avots: ME II, 360

ķēpt

I ķẽpt, [-pju, -pu] Brig. A. XVII, 934, = ķeipt I: [viņš nevar vairs ķēpt (aushalten)].

Avots: ME II, 374

ķiept

ķiêpt, -pju, -pu,

1) = ķeipt, quienen, sein Leben fristen: ilgi viņš neķieps Gr. - Essern, Aps.;

2) tr., beschmurgeln, namentlich in der
Zstz. mit ap-, pie-: bļuodiņu, cibiņu pieķiept; apķiept, beschmutzen Bers. n. A. XVII, 286.

Avots: ME II, 390