ķenīte
ķenīte (unter ķene): eine Tunke Frauenb., Gold.; tur tu atrasi... pienu, putru, ķenīti L. Bērziņa Pasaku vītne 109.
Avots: EH I, 695
Avots: EH I, 695
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ķenīte' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ķenīte' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (6)
lešķene
lešķene, ein unsauberes, unordentliches Frauenzimmer: vai tā bija cūku meita, vai židiņa lešķenīte BW. 24665. [Zu le̦ska.]
Avots: ME II, 454
Avots: ME II, 454
nobraukāt
nùobraũkât, ‡
3) eine gewisse Zeitlang hin und her fahren:
dažu dienu nuobraukāsi, kaķenītes me̦klē̦dams Tdz. 42087. Refl. -tiês,
1): tīri veltīgi nuobraukājies tādu tālu ceļa gabalu Janš Bandavā II, 122; ‡
2) bis zur Erschöpfung od. bis zum Überdruss hin und her fahren:
kâ tas ve̦zums aizdzīts, dze̦n atkal citu, un muļķītis nuobraukājas, skaidri muļķis palikdams Pas. XII, 356.
Avots: EH II, 33
3) eine gewisse Zeitlang hin und her fahren:
dažu dienu nuobraukāsi, kaķenītes me̦klē̦dams Tdz. 42087. Refl. -tiês,
1): tīri veltīgi nuobraukājies tādu tālu ceļa gabalu Janš Bandavā II, 122; ‡
2) bis zur Erschöpfung od. bis zum Überdruss hin und her fahren:
kâ tas ve̦zums aizdzīts, dze̦n atkal citu, un muļķītis nuobraukājas, skaidri muļķis palikdams Pas. XII, 356.
Avots: EH II, 33
sešenīte
I sešenīte (?), eine Mütze aus Iltisfell Bielenstein Holzb. 596; fur sešķenīte (vgl. sescene?
Avots: ME III, 821
Avots: ME III, 821