Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ķenka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ķenka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)
atķenkarāt
‡
atķe̦nkarât "?": sen māsai gaidīju deviņu vedēju: astuoņi ke̦nkari atķe̦nkarāja BW. 16273.Avots: EH I,
151
ķenka
I ķe̦nka:
var paiet tikai ar nūjas un ķe̦nkas palīdzību Janš. Mežv. ļ. II, 179. Nach Schwers Unters. 63 aus nd. könke "eine Stange, eine Gabel".Avots: EH I,
695
ķenka
I ķe̦nka,
ein Stab, Stock mit einem krummen Griff Lasd., ein krummer Stab N. - Bartau n. Etn. II, 1: [klibajai kājai palikdams ķe̦n̂ku 2 apakšā Janš. Dzimtene V, 41].Avots: ME II,
365
ķenka
[
II ķe̦nka "nuoplukusi ķēve" Wain., Bahten, Ahswikken.]Avots: ME II,
365
ķenkara
ķe̦nkara (unter
ķe̦n̂kars 2 ),3): auch Tdz. 46667 (von einer weiblichen Person).Avots: EH I,
695
ķenkarainis
ķe̦nkarainis,
der Zottige, Struppige.Avots: ME II,
365
ķenkarains
ķe̦nkarainis:
auch BW. 15583, 7.Avots: EH I,
695
ķenkarains
ķe̦n̂karaîns 2,1) voller Trauben, büschelig: man zied ruozes ķe̦nkarainas BWp. 52, 2;2) zottig, struppig: ķe̦nkarainu tē̦va dē̦ļu iedzinuši nātrienā BW. 14419. ķe̦nkaraina(Var.: pluskataina) dē̦ļu māte ievēlās nātrienā 23570. Jānis gāja visu gadu ķe̦nkarainu kumeliņu32933.Avots: ME II,
365
ķenkarāties
[
ķè̦nkarāties 2 Bers., = karâties, hangen: zē̦ns, pieķēries pie ratiem, ķe̦nkarājās.]Avots: ME II,
365
ķenkaris
‡ *
ķe̦nkaris,
= ķe̦n̂kars 2 3: kuo tu nāci, ķe̦nkarīti (Var.: kankarīti)...? visas tavas ķe̦sas dre̦b BW. 20430, 3 var.Avots: EH I,
695
kēnkarķenkaries
ķe̦nkarķè̦nkariem 2 Bers., = ģeņģeŗu ģeņģeŗiem.]Avots: ME II,
365
ķenkarots
‡
ķe̦nkaruots,
= ķe̦n̂karains 2 2: ķe̦nkaruota vīra māte Tdz. 46667.Avots: EH I,
695
ķenkars
ķe̦n̂kars 2 ,1): uogu ķ. Orellen;2): auch (mit e̦n̂ 2) Rutzau; ‡
5) "schlecht gewachsenes Gemüse" (mit e̦n ) OB.Avots: EH I,
695
ķenkars
ķe̦n̂kars 2, ķe̦nkurs, ķe̦nkara BW. 16345,1) = ķe̦kars Kand., Dond. (hier ķe̦ñkars);2) ķe̦nkari, die Lumpen;3) der Zottige, Struppige, Zerlumpte: astuoņi ķe̦nkari atķe̦nkarāja BW. 16273. kam tu nāci, ķe̦nkariņ, (Var.: ķe̦nkuriņ, kankarīti), jaunu meitu istabā BW. 20430, 3, 4 var.;[4) ķè̦nkars 2 Bers., etwas Herabhangendes. - Vgl. ce̦ñkurs].Avots: ME II,
365