Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ķepēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ķepēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)
ieķepēt
izķepēt
izķepēt
izķepêt, tr., ausessen: puika izķepējis visu putru, piena bļuodiņu Serb., Spr., Kand.
Avots: ME I, 759
Avots: ME I, 759
ķepēt
I ķepêt: auch Perkunen. Nach Sehwers Unters. 64 aus nd. köppen "Schröpfköpfe setzen, zur Ader lassen".
Avots: EH I, 696
Avots: EH I, 696
ķepēt
ķepēt
II ķepêt,
1): auch Dunika; mauern
Frauenb.; schmieren NB.: ķ. lielu kārtu sviesta uz maizes;
3): auch Oknist, Sonnaxt. Refl. -tiês, ‡
3) schmutzig werden
Siuxt.
Avots: EH I, 696
1): auch Dunika; mauern
Frauenb.; schmieren NB.: ķ. lielu kārtu sviesta uz maizes;
3): auch Oknist, Sonnaxt. Refl. -tiês, ‡
3) schmutzig werden
Siuxt.
Avots: EH I, 696
ķepēt
II ķepêt, -ẽju,
1) tr., kleben:
tik žigli tā ne̦suot vienu mālu piku pēc uotras un tik ķepējuot kuopā Alm. ;
[2) (höhnisch für) schreiben
N. - Autz n. U.] ;
3) viel, unästhetisch essen, den Mund vollstopfen
[Kl. ; in Ronneb.: die GrÜtze essen kuo tu ķepē tik daudz tuo sviestu Frauenb., Kand. piebraucīj[u] ši liepu lapu ķepē pilnus vēderiņus BW. 31166, 1. vārīs māte biezu putru, tad būs laba ķepēšana BW. 11549 ;
4) intr., = ķept: [sniegs ķepē U., der Schnee ballt. ] Refl. -tiês,
1) schmaddern:
kuo tu ķepējies ar māliem. nu ir mīksts sniegs puikām kuo ķepēties Ramelshof ;
2) sich hauen, schlagen
Ramelshof, Spr.
Avots: ME II, 367
1) tr., kleben:
tik žigli tā ne̦suot vienu mālu piku pēc uotras un tik ķepējuot kuopā Alm. ;
[2) (höhnisch für) schreiben
N. - Autz n. U.] ;
3) viel, unästhetisch essen, den Mund vollstopfen
[Kl. ; in Ronneb.: die GrÜtze essen kuo tu ķepē tik daudz tuo sviestu Frauenb., Kand. piebraucīj[u] ši liepu lapu ķepē pilnus vēderiņus BW. 31166, 1. vārīs māte biezu putru, tad būs laba ķepēšana BW. 11549 ;
4) intr., = ķept: [sniegs ķepē U., der Schnee ballt. ] Refl. -tiês,
1) schmaddern:
kuo tu ķepējies ar māliem. nu ir mīksts sniegs puikām kuo ķepēties Ramelshof ;
2) sich hauen, schlagen
Ramelshof, Spr.
Avots: ME II, 367
noķepēt
I nùoķepêt,
1): auch Dunika; ruociņas nu bija kâ ar mīklu nuoķe̦pē̦tas Pas. XII, 309;
2): auch Dunika. ‡ Refl. -tiês, schmutzig werden
Siuxt: spannīši me̦lni nuoķepējušies.
Avots: EH II, 59
1): auch Dunika; ruociņas nu bija kâ ar mīklu nuoķe̦pē̦tas Pas. XII, 309;
2): auch Dunika. ‡ Refl. -tiês, schmutzig werden
Siuxt: spannīši me̦lni nuoķepējušies.
Avots: EH II, 59
noķepēt
I nùoķepêt, tr.,
1) beschmieren, beschmutzen:
drēbes, ruokas Gramsden. nuosēdās pie maizes druskām nuoķe̦pē̦ta galda stūŗa Egl.;
2) schmierig werden:
galds pa˙visam nuoķepējis - ilgi nav tīrīts Drostn., Sessw., Ring- mundshof.
Avots: ME II, 805
1) beschmieren, beschmutzen:
drēbes, ruokas Gramsden. nuosēdās pie maizes druskām nuoķe̦pē̦ta galda stūŗa Egl.;
2) schmierig werden:
galds pa˙visam nuoķepējis - ilgi nav tīrīts Drostn., Sessw., Ring- mundshof.
Avots: ME II, 805
noķepēt
pieķepēt
pìeķepêt,
1) "(mit den Händen Essbares) zar Genüge ergreifen"
Spr.;
2) sich mit Schmutz irerkleben
Stomersee.
Avots: ME III, 263
1) "(mit den Händen Essbares) zar Genüge ergreifen"
Spr.;
2) sich mit Schmutz irerkleben
Stomersee.
Avots: ME III, 263
saķepēt
šķepēt
šķepêt,
1) schicken, senden
Infl. n. U., Meiran, Warkh., Warkl.;
2) stopfen (z. B. Heu in eine Scheune)
Domopol. In der Bed. 1 wohl aus mnd. scheppen "(ver)schiffen"; in der Bed. 2 über *štepêt > *šťepêt aus d. dial. stöpfen?
Avots: ME IV, 28
1) schicken, senden
Infl. n. U., Meiran, Warkh., Warkl.;
2) stopfen (z. B. Heu in eine Scheune)
Domopol. In der Bed. 1 wohl aus mnd. scheppen "(ver)schiffen"; in der Bed. 2 über *štepêt > *šťepêt aus d. dial. stöpfen?
Avots: ME IV, 28