Paplašinātā meklēšana

àizķepêt, ‡ Refl. -tiês, sich mit Schmutz anfüllen: krāns aizķepējies, vairs nete̦k.

Avots: EH I, 34

‡ ìeķepêt, = ìeķept: uzačuos ieķepējis sniegs Dunika.

Avots: EH I, 525

izķepêt: "herausnehmen" Frauenb.: i. visu sviestu.

Avots: EH I, 460

izķepêt, tr., ausessen: puika izķepējis visu putru, piena bļuodiņu Serb., Spr., Kand.

Avots: ME I, 759

I ķepêt: auch Perkunen. Nach Sehwers Unters. 64 aus nd. köppen "Schröpfköpfe setzen, zur Ader lassen".

Avots: EH I, 696

I ķepêt, -ẽju, schröpfen. Zu ķepe III.

Avots: ME II, 367

II ķepêt,

1): auch Dunika; mauern
Frauenb.; schmieren NB.: ķ. lielu kārtu sviesta uz maizes;

3): auch Oknist, Sonnaxt. Refl. -tiês, ‡

3) schmutzig werden
Siuxt.

Avots: EH I, 696

II ķepêt, -ẽju,

1) tr., kleben:
tik žigli tā ne̦suot vienu mālu piku pēc uotras un tik ķepējuot kuopā Alm. ;

[2) (höhnisch für) schreiben
N. - Autz n. U.] ;

3) viel, unästhetisch essen, den Mund vollstopfen
[Kl. ; in Ronneb.: die GrÜtze essen kuo tu ķepē tik daudz tuo sviestu Frauenb., Kand. piebraucīj[u] ši liepu lapu ķepē pilnus vēderiņus BW. 31166, 1. vārīs māte biezu putru, tad būs laba ķepēšana BW. 11549 ;

4) intr., = ķept: [sniegs ķepē U., der Schnee ballt. ] Refl. -tiês,

1) schmaddern:
kuo tu ķepējies ar māliem. nu ir mīksts sniegs puikām kuo ķepēties Ramelshof ;

2) sich hauen, schlagen
Ramelshof, Spr.

Avots: ME II, 367

I nùoķepêt,

1): auch Dunika; ruociņas nu bija kâ ar mīklu nuoķe̦pē̦tas Pas. XII, 309;

2): auch Dunika. ‡ Refl. -tiês, schmutzig werden
Siuxt: spannīši me̦lni nuoķepējušies.

Avots: EH II, 59

I nùoķepêt, tr.,

1) beschmieren, beschmutzen:
drēbes, ruokas Gramsden. nuosēdās pie maizes druskām nuoķe̦pē̦ta galda stūŗa Egl.;

2) schmierig werden:
galds pa˙visam nuoķepējis - ilgi nav tīrīts Drostn., Sessw., Ring- mundshof.

Avots: ME II, 805

II nùoķepēt, abshröpfen.

Avots: ME II, 805

pìeķepêt,

2): auch Dunika; ‡

3) = pìeķept 1: sieka dibinā pieķepē[ju]ši trīs naudas gabali Pas. XII, 122. ‡ Refl. -tiês, = pìeķepêt 2: pieķepējās ne˙vien... bārda, bet arī kuplais matu cȩkuls Atpūta, № 637, S. 10.

Avots: EH II, 257

pìeķepêt,

1) "(mit den Händen Essbares) zar Genüge ergreifen"
Spr.;

2) sich mit Schmutz irerkleben
Stomersee.

Avots: ME III, 263

saķepêt, ‡

2) schmutzig werden
Lis.

Avots: EH II, 422

saķepêt, saķept, intr., aneinanderbacken, -kleben, aneinanderhäkeln U.

Avots: ME III, 662

šķepêt,

1) schicken, senden
Infl. n. U., Meiran, Warkh., Warkl.;

2) stopfen (z. B. Heu in eine Scheune)
Domopol. In der Bed. 1 wohl aus mnd. scheppen "(ver)schiffen"; in der Bed. 2 über *štepêt > *šťepêt aus d. dial. stöpfen?

Avots: ME IV, 28

uzķepêt,

1) aufkleben
(intr.): dubļi uzķepējuši uz ratiem;

2) aufstrelchen, aufschmieren:
sviestu (biezi) uzķepēt uz maizes Adiamünde, Siuxt.

Avots: ME IV, 349, 350

pìeķibêt " =pieķepēt 2" Libau: izberz pieķibējušuo spaini! Vank.

Avots: ME III, 264

III pìeklesêt, = pieķepēt 2: sile pieklesējusi, - jāizslauka N.-Peb.

Avots: ME III, 257

pìekrecêt Bauske, = pieķepēt 2: pīpe piekrecējusi.

Avots: ME III, 259

‡ pìesmetêtiês Saikava "pieķepēties": kūts grīda piesmetējas.

Avots: EH II, 272

II pikât, wälzend zu Klümpchen umgestalten: p. maizi, sniegu Serben, Bers.; "ķepēt" Selg.; vgl. auch sapikât.

Avots: ME III, 213