I nùoķepêt, tr.,

1) beschmieren, beschmutzen:
drēbes, ruokas Gramsden. nuosēdās pie maizes druskām nuoķe̦pē̦ta galda stūŗa Egl.;

2) schmierig werden:
galds pa˙visam nuoķepējis - ilgi nav tīrīts Drostn., Sessw., Ring- mundshof.

Avots: ME II, 805

I nùoķepêt,

1): auch Dunika; ruociņas nu bija kâ ar mīklu nuoķe̦pē̦tas Pas. XII, 309;

2): auch Dunika. ‡ Refl. -tiês, schmutzig werden
Siuxt: spannīši me̦lni nuoķepējušies.

Avots: EH II, 59

II nùoķepēt, abshröpfen.

Avots: ME II, 805