Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ķepa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ķepa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (28)

izķeparāties

izķe̦parâtiês: (fig.) kaimiņš izķe̦parājies nuo visiem parādiem Frauenb.

Avots: EH I, 460


izķeparāties

izķe̦parâtiês, izķe̦puruôtiês, herauszappeln: saimnieks paguvis izķe̦parāties nuo laivas LP. VII, 498. viņš izķe̦puruojās nuo tīkla Brig.

Avots: ME I, 759


ķepa

ķe̦pa,

2): piecas bļuodas biezas putras, sviesta ķ. viducī BW. 19376;

3): uz sišanu man ir vare̦na ķ. Janš. Bandavā I, 174; ‡

5) eine Art Egge mit einer kleinen Pflugschar
("lemesītis") am Ende einerjeden Zinke Salisb.; vgl. ķe̦painis 2.

Avots: EH I, 696


ķepa

ķe̦pa,

1) ein klebriges, altes Kleid:
atkal apvilcis savas ķe̦pas LP. VI, 663;

2) der Klumpen, Ballen, Flocke:
sniega ķe̦pa; guovs ķe̦pa, der Kuhflanden: ielicis sviesta bundulī guovs ķe̦pas LP. IV, 144; V, 134;

3) die Tatze, nametl. die Bärentatze:
lācīšam liela ķe̦pa (Var.: ķe̦lva) BW. 2686. kaķis uzkrita pelei visām ķe̦pām Serb. Übertr. auf die menschliche Hand: kad tu manas ķe̦pas baudīsi, tad trīs dienas snaudīsi Serb. tas nuovilka ar sievu abi divi drēbes un tad metās abi divi uz četri ķe̦pi (Dual) gar zemi LP. VI, 266; [ Faustgelenk Bergm. n. U.];

4) dieva, ve̦lna ķe̦pa, orchis maculata RKr. III, 71. lauvas ķepiņa, Edelweiss
Wid. Zu ķept [in der Bed. 1 - 2; in der Bed. 3 - 4 aus liv. käpā resp. estn. käpp "Pfote, Klaue, Hand", s. Thomsen Beröringer 259].

Avots: ME II, 366



ķepainis

ķe̦paînis,

1) der Betatzte, Tatzige (Beiname des Bären):
saniknuotais ķe̦painis devies taisni uz nelaimīgajiem Etn. III, 142. ai lācīti, ķe̦painīti BW. 30433, Konv. 1 448;

2) eine krumme Egge
[Alswig], ein Pflug Trik.;

3) der Pl. ķe̦paiņi, Heilkraut, Bärenklau (heracleum)
RKr. II, 72.

Avots: ME II, 366


ķepains

ķe̦paîns, ‡

2): "mit einem fingerartigen Muster versehen"
Dond., Erwalen: ķe̦painajuos lindrakuos Janš. Tie, kas uz ūdens 6; ‡

3) klebrig:
ķe̦paini dubļi AP, ķe̦paina maize C., Jürg. ar mīkstu, ķe̦paiņu ("?") sniegu Janš. Bandavā II, 235; kotbeklebt: ķe̦painuos pirkstus karcinādams Kaudz. Izjurieši 84; ‡

4) "?": lamāšanās... vārdi, lai tie būtu vai tie visu ķe̦painākie Kaudz. Izjurieši 89.

Avots: EH I, 696


ķepains

ķe̦paîns, betatzt: čuči, guli, lāča bē̦rns, ķepaiņām kājiņām BW. 2105, 2 var.

Avots: ME II, 366


ķepaļas

ķe̦palas, die Füsse: vai tu aiz ve̦cuma vēl neesi ķe̦palas atme̦tuse (nuomiruse) Lautb. guļ giltā ķe̦palas atmetis Dond. [Wohl zu ķepa 3.]

Avots: ME II, 366


ķepals

ķe̦pals, ķe̦pala Lautb., Katzd.,

1) auf Kohlen gebratener Teig
L., Lautb., ein grosses Stück Brot: rau, kādu ķe̦palu tā iede̦vusi bē̦rnam Lautb.;

2) ķe̦pals, schlecht ausgebackenes, nicht aufgegangenes Brot
Gold.;

3) eine weiche Masse, z. B. Lehm, Teig:
[sniega ķe̦palas (= pikas) Janš.] paņem kādu ķe̦palu mālu mīklas Naud., Bers.; ein Kuhfladen L., Lautb.;

4) ķe̦pala zeme, klebriger Boden:
ķe̦pala zemē slikta rāceņu ņemšana Dond.;

5) ein körperlich Wohlgeratener, Korpulenter
Naud.: bē̦rns jau labs ķe̦pals paaudzies Etn. II, 177, Dobl., Wurzau. [In der Bed. 1 - 2 aus li. kẽpalas "Laib"; in der Bed. 3 vgl. ķe̦pa 2.]

Avots: ME II, 366


ķeparāt

ķe̦parât, Refl. -tiês: auch Blieden, Siuxt; widerstreiten Frauenb.

Avots: EH I, 696


ķeparāt

ķe̦parât, -ãju, ķe̦paruôt, ķe̦puruôt, gew. refl. -tiês, [ķe̦parâtiês PS., ķe̦puruôtiês Trik.], zappeln, sich mühsam forthelfen, sich abquälen: bē̦rns ķe̦parājas un bļauj Frauenb. vē̦lns ķe̦parājies kâ traks palikdams LP. VI, 476. puika ķe̦paruojas ar ruokām un kājām Saul. Bē̦rtulis dvesa un ķe̦puruoja kājām Blaum.; (pretīm) ķe̦puruoties, sich entgegenhalten: viņš, nabadziņš, gan ķe̦puruojās pretim, bet ne˙kas nelīdzēja. [Vgl. kaparuôtiês: k- dürfte litauischen Ursprungs sein, vgl. li. išsikẽ puruoti "vargiai išlį̃sti."]

Avots: ME II, 366


ķeparītis

ķe̦parĩtis, ķeperĩtis, der Zappelnde, der ungeschickt Gehende: ķeparītis tautu dē̦ls platajām kājiņām BW. 24414. stūrmanīti, ķeperīti, nāc ar laivu maliņā 30940.

Avots: ME II, 366



ķepašļāt

‡ *ķe̦pašļât (> ostle. čapašļuot), hexen, Zauberei treiben: jaunie nava iemācījušies ķ. Pas. XV, 204.

Avots: EH I, 696


ķepaslis

ķe̦paslis,

3): auch Pas. XV, 204 (ostle. nom. pl. čapašļi).

Avots: EH I, 696


ķepaslis

ķe̦paslis,

[1) eine Mistgrube;

2) ein schmutziger Mensch
Tirs.]: šis ķe̦paslis grib manu meitu vest uz Sibiriju;

[3) "ein Zauberer"
Warkl.].

Avots: ME II, 366


ķepasls

ķe̦pasls Oknist, ein Schimpfname.

Avots: EH I, 696


ķepasti

[ķe̦pasti, das Pfeifenöl Meselau; ķe̦pasts, ein Mischmasch Tirs.; vgl. ķe̦pe̦sti. In Sehlenhof und Ipiķi gebrauche man ķe̦pasts od. ķe̦pastiņa in der Bed. von šķipsnis.]

Avots: ME II, 366


ķepasts

ķe̦pasts,

1): ein Durcheinander; eine liederlieh verrichtete Arbeit; "ķepējums" PV.;

3) jem., der eilig, aber liederlich arbeitet
PV.

Avots: EH I, 696


ķepauši

ķe̦pauši Frauenb. "unnormal grosse Gegenstande (z. B. Kartoffeln)".

Avots: EH I, 696



saķeparāt

saķeparât Frauenb. "nekārtīgi saspārdīt": s. deķi.

Avots: EH XVI, 422




uzķeparāties

uzķe̦parâtiês, ‡

2) sich wirtschaftlich emporarbeiten, wohlhabend werden
Frauenb.

Avots: EH II, 727

Šķirkļa skaidrojumā (2)

ieķept

ìeķept, klebend hangen bleiben: sniega pikas ieķepa kuoka zaruos Stari I, 141.

Avots: ME II, 34


ķepesti

ķe̦pe̦sti,

1) [ķe̦pē̦sti Grosdohn], eine klebrige Masse, z. B. das Pfeifenöl
[ķepasti N. - Schwanb., ķe̦pasts Sessw. (vielleicht mit hochle. a aus e̦)]: ķepe̦sti - me̦lnais šķidrums, kas sakrājas pīpē Lasd., Bers. [ķe̦pe̦sts Bers., eine klebrige Mischung verschiedener Stoffe], Sessw. ;

2) Schmutz, Kot:
kuo tu, bērniņ, tur rīkuojies pa ke̦pe̦stiem Bers. ;

[3) ķe̦pe̦sts Mar., Fleischabfälle, daraus man Seife kocht.
] Zu ķept.

Avots: ME II, 367