ķepaslis

ķe̦paslis,

[1) eine Mistgrube;

2) ein schmutziger Mensch
Tirs.]: šis ķe̦paslis grib manu meitu vest uz Sibiriju;

[3) "ein Zauberer"
Warkl.].

Avots: ME II, 366


ķepaslis

ķe̦paslis,

3): auch Pas. XV, 204 (ostle. nom. pl. čapašļi).

Avots: EH I, 696