Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ķept' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ķept' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)
apķept
apķept, auch apķepêt, ringsum beschmiert, beschmutzt werden, bekleben (von Kot, Schmutz, Blut): mācītājs savas apķe̦pušās ruokas nuomazgājis LP. VI, 210. sulainis bij apķepējis vīriņš Purap.;
2) apķepêt, tr. (zu apķept), ringsum bekleben, beschmieren, etw. mit schmutzigen Händen besudeln
Mag. XIII, 2, 44; Etn. III, 146.
Avots: ME I, 98
2) apķepêt, tr. (zu apķept), ringsum bekleben, beschmieren, etw. mit schmutzigen Händen besudeln
Mag. XIII, 2, 44; Etn. III, 146.
Avots: ME I, 98
ieķept
ķept
ķept, ķe̦pu od. ķepju U., ķepu,
1) kleben, anhaften:
mīksts sniegs ķe̦p pie ritiņiem. pie kājām. viņš tâ nuosmuļļājies, ka ķe̦p vien Kand. ;
[2) mit den Klauen anpacken
L. Refl. -tiês, ankleben (intr.) ; sniegi ķepjas, der Schnee ballt sich U. [Wohl aus li. kèpti "размягчаться", wenigstens in der Bed. 1 ; in der Bed. 2 vielleicht aus liv. käpp "tappen (von Bären)" resp. estn. käppama "mit der Hand fassen" (vgl. Thomsen Beröringer 132 und 259 und Juškevič unter kèpti 1).]
Avots: ME II, 367
1) kleben, anhaften:
mīksts sniegs ķe̦p pie ritiņiem. pie kājām. viņš tâ nuosmuļļājies, ka ķe̦p vien Kand. ;
[2) mit den Klauen anpacken
L. Refl. -tiês, ankleben (intr.) ; sniegi ķepjas, der Schnee ballt sich U. [Wohl aus li. kèpti "размягчаться", wenigstens in der Bed. 1 ; in der Bed. 2 vielleicht aus liv. käpp "tappen (von Bären)" resp. estn. käppama "mit der Hand fassen" (vgl. Thomsen Beröringer 132 und 259 und Juškevič unter kèpti 1).]
Avots: ME II, 367
noķept
noķept
nùoķept, intr., beklebt sein, sich beklecksen: sapnnis vis˙gaŗām nuoķepis asinīm JR. III, 78. [apģē̦rbs ar netīrumiem nuoķepis Kursiten.]
Avots: ME II, 805
Avots: ME II, 805
pieķept
pìeķept,
1) intr., ankleben:
cietas sastāvdaļas, kas varē̦tu pieķept pie zuobiem MWM. X, 893;
2) zutappen
Diez n. U.
Avots: ME III, 263
1) intr., ankleben:
cietas sastāvdaļas, kas varē̦tu pieķept pie zuobiem MWM. X, 893;
2) zutappen
Diez n. U.
Avots: ME III, 263
saķept
uzķept
Šķirkļa skaidrojumā (11)
aizķepināt
aizķēpis
‡ àizķēpis Bers., Dond. "àizķepis (part. prt. zu àizķept)": luogs pa˙visam aizķêpis Golg.
Avots: EH I, 35
Avots: EH I, 35
apļepēt
apļept
‡ apļept, = apķept: kas tā par sievu, ka nevīžuo savu vīru apkuopt, - staigā ap˙ļepis Siuxt. kājas apļe̦pušas MSil.
Avots: EH I, 100
Avots: EH I, 100
ieķepēt
ieķezēt
ķepa
ķe̦pa,
1) ein klebriges, altes Kleid:
atkal apvilcis savas ķe̦pas LP. VI, 663;
2) der Klumpen, Ballen, Flocke:
sniega ķe̦pa; guovs ķe̦pa, der Kuhflanden: ielicis sviesta bundulī guovs ķe̦pas LP. IV, 144; V, 134;
3) die Tatze, nametl. die Bärentatze:
lācīšam liela ķe̦pa (Var.: ķe̦lva) BW. 2686. kaķis uzkrita pelei visām ķe̦pām Serb. Übertr. auf die menschliche Hand: kad tu manas ķe̦pas baudīsi, tad trīs dienas snaudīsi Serb. tas nuovilka ar sievu abi divi drēbes un tad metās abi divi uz četri ķe̦pi (Dual) gar zemi LP. VI, 266; [ Faustgelenk Bergm. n. U.];
4) dieva, ve̦lna ķe̦pa, orchis maculata RKr. III, 71. lauvas ķepiņa, Edelweiss
Wid. Zu ķept [in der Bed. 1 - 2; in der Bed. 3 - 4 aus liv. käpā resp. estn. käpp "Pfote, Klaue, Hand", s. Thomsen Beröringer 259].
Avots: ME II, 366
1) ein klebriges, altes Kleid:
atkal apvilcis savas ķe̦pas LP. VI, 663;
2) der Klumpen, Ballen, Flocke:
sniega ķe̦pa; guovs ķe̦pa, der Kuhflanden: ielicis sviesta bundulī guovs ķe̦pas LP. IV, 144; V, 134;
3) die Tatze, nametl. die Bärentatze:
lācīšam liela ķe̦pa (Var.: ķe̦lva) BW. 2686. kaķis uzkrita pelei visām ķe̦pām Serb. Übertr. auf die menschliche Hand: kad tu manas ķe̦pas baudīsi, tad trīs dienas snaudīsi Serb. tas nuovilka ar sievu abi divi drēbes un tad metās abi divi uz četri ķe̦pi (Dual) gar zemi LP. VI, 266; [ Faustgelenk Bergm. n. U.];
4) dieva, ve̦lna ķe̦pa, orchis maculata RKr. III, 71. lauvas ķepiņa, Edelweiss
Wid. Zu ķept [in der Bed. 1 - 2; in der Bed. 3 - 4 aus liv. käpā resp. estn. käpp "Pfote, Klaue, Hand", s. Thomsen Beröringer 259].
Avots: ME II, 366
ķepesti
ķe̦pe̦sti,
1) [ķe̦pē̦sti Grosdohn], eine klebrige Masse, z. B. das Pfeifenöl
[ķepasti N. - Schwanb., ķe̦pasts Sessw. (vielleicht mit hochle. a aus e̦)]: ķepe̦sti - me̦lnais šķidrums, kas sakrājas pīpē Lasd., Bers. [ķe̦pe̦sts Bers., eine klebrige Mischung verschiedener Stoffe], Sessw. ;
2) Schmutz, Kot:
kuo tu, bērniņ, tur rīkuojies pa ke̦pe̦stiem Bers. ;
[3) ķe̦pe̦sts Mar., Fleischabfälle, daraus man Seife kocht.
] Zu ķept.
Avots: ME II, 367
1) [ķe̦pē̦sti Grosdohn], eine klebrige Masse, z. B. das Pfeifenöl
[ķepasti N. - Schwanb., ķe̦pasts Sessw. (vielleicht mit hochle. a aus e̦)]: ķepe̦sti - me̦lnais šķidrums, kas sakrājas pīpē Lasd., Bers. [ķe̦pe̦sts Bers., eine klebrige Mischung verschiedener Stoffe], Sessw. ;
2) Schmutz, Kot:
kuo tu, bērniņ, tur rīkuojies pa ke̦pe̦stiem Bers. ;
[3) ķe̦pe̦sts Mar., Fleischabfälle, daraus man Seife kocht.
] Zu ķept.
Avots: ME II, 367
ķepēt
II ķepêt, -ẽju,
1) tr., kleben:
tik žigli tā ne̦suot vienu mālu piku pēc uotras un tik ķepējuot kuopā Alm. ;
[2) (höhnisch für) schreiben
N. - Autz n. U.] ;
3) viel, unästhetisch essen, den Mund vollstopfen
[Kl. ; in Ronneb.: die GrÜtze essen kuo tu ķepē tik daudz tuo sviestu Frauenb., Kand. piebraucīj[u] ši liepu lapu ķepē pilnus vēderiņus BW. 31166, 1. vārīs māte biezu putru, tad būs laba ķepēšana BW. 11549 ;
4) intr., = ķept: [sniegs ķepē U., der Schnee ballt. ] Refl. -tiês,
1) schmaddern:
kuo tu ķepējies ar māliem. nu ir mīksts sniegs puikām kuo ķepēties Ramelshof ;
2) sich hauen, schlagen
Ramelshof, Spr.
Avots: ME II, 367
1) tr., kleben:
tik žigli tā ne̦suot vienu mālu piku pēc uotras un tik ķepējuot kuopā Alm. ;
[2) (höhnisch für) schreiben
N. - Autz n. U.] ;
3) viel, unästhetisch essen, den Mund vollstopfen
[Kl. ; in Ronneb.: die GrÜtze essen kuo tu ķepē tik daudz tuo sviestu Frauenb., Kand. piebraucīj[u] ši liepu lapu ķepē pilnus vēderiņus BW. 31166, 1. vārīs māte biezu putru, tad būs laba ķepēšana BW. 11549 ;
4) intr., = ķept: [sniegs ķepē U., der Schnee ballt. ] Refl. -tiês,
1) schmaddern:
kuo tu ķepējies ar māliem. nu ir mīksts sniegs puikām kuo ķepēties Ramelshof ;
2) sich hauen, schlagen
Ramelshof, Spr.
Avots: ME II, 367
ķepināt
ķepinât, fakt. zu ķept, tr., nachlässig mauern Spr. ; [ klebend gestalten od. bilden Kl.].
Avots: ME II, 367
Avots: ME II, 367