nùoķept, intr., beklebt sein, sich beklecksen: sapnnis vis˙gaŗām nuoķepis asinīm JR. III, 78. [apģē̦rbs ar netīrumiem nuoķepis Kursiten.]

Avots: ME II, 805

nùoķept: auch Rutzau; puišam mute nuoķe̦pusi Tdz. 57492 var.

Avots: EH II, 59