Paplašinātā meklēšana

‡ àizkleķerêt AP., Lemsal, àizkleķêt Dunika, Salis, (schlecht, unschön) zuschmieren, zuwerfen, bewerfen: a. caurumu siênā. siênu.

Avots: EH I, 31

‡ àizmakšķerêt,

1) angelnd hingelangen:
a. līdz tiltam;

2) wegstibitzen
Trik.: a. pīles;

3) suchend unversehens anhaken:
a. ķeksi aiz siekstas Salis.

Avots: EH I, 38

‡ àizpeņķerêt Lemsal, = ‡ àizpeņ̃ģerêt. Refl. -tiês: aukla aizpeņķerējusies Lemsal, die Schnur hat, sich verwickelnd (sich verreffelnd), sich an etwas angehäkelt.

Avots: EH I, 41, 42

‡ àizpiņ̃ķerêt Rutzau, liederlich zuflechten, -flicken: a. žuogu. Refl. -tiês, sich anhäkeln (sich anhaken) Dunika, Rutzau.

Avots: EH I, 42

‡ apuõkšķerêt Siuxt, beschnüffeln, neugierig beschauen: a. visus pakšķus.

Avots: EH I, 124

‡ apuõšķerêt Rutzau, = ‡ apuõkšķerêt.

Avots: EH I, 124

‡ atpiņ̃ķerêt Dunika, Kal., Rutzau u, a., = ‡ atpèņķêt 2: sapiņķe̦rētuo diegu bija gŗūti atpiņķerēt. Refl. -tiês Dunika, Kal., Rutzau, sich loswirren, -reffeln, -wickeln: kaķe nevar nuo diegiem a. sikspārnis tâ sapiņķerējies pakulu kuodelē, ka nevar a. vaļā.

Avots: EH I, 158

‡ beķerêt Diet., Liebende zusammenführen, eine Heirat zustande bringen.

Avots: EH I, 212

‡ bleņ̂ķerêt ² Lems., -ẽju, sich herumtreiben: b. pa ielām.

Avots: EH I, 228

dũķerêt: "unter dem Wasser etw. suchen" Wainsel: dzuosis pa dūņiem pa upi dūķerē.

Avots: EH I, 347

duņķerêt, -ēju, = dūķerēt: vīrs naktī duņķerējis zivis LP. VII, 479.

Avots: ME I, 518

ìepiņķerêt, ìepīķêt, tr., hineinverwickeln, verwickeln: nabagam kājas bij virvē iepiņķē̦tas. Refl. - tiês, sich verwickeln: virvē, kādā ķibelē.

Avots: ME II, 51

izmakšķerêt, tr., aus -, herausangeln, ausfischen: izmakšķe̦rē̦tas zivis tē̦vs izšķiruoja Stari I, 326. Refl. - tiês, zur Genüge angeln: šuovakar labi izmakšķerējāmies.

Avots: ME I, 768

izmikšķerêt, tr., verrenken: man kāja izmirkšķe̦rē̦ta Zabeln, Pampeln, [Autz n. U.].

Avots: ME I, 771

‡ izpiņ̃ķerêt Dunika, entwirrend herausbekommen: i. dadzi nuo bārzdas. skaidu nuo pakulām.

Avots: EH I, 471

‡ izsnuoķerêt, durchscnnüffeln U. (unter snuoķerēt): i. visus kaktus.

Avots: EH I, 481

‡ izšnuoķerêt, ausschnüffeln, durchstänkern Stender Deutschdett. Wrtb.: lapsa... visus kaktus... izšnuoķerē Stender Pas. u. st. 1789, S. 98.

Avots: EH I, 486

‡ izžūķerêt, ausforschen, ausschnüffeln: blēdis jau bija izžūķerējis, ka(d) mans vārds tur nav ierakstīts A. Sausne Emīlis Dārziņš 201.

Avots: EH I, 499

ķeķerêtiês, -ẽjuôs, sich zusammenhalten, sich verbinden: ķeķerējas kâ vardes nārsta laikā Naud.

Avots: ME II, 362

ķènķerêt: langsam, kraftlos gehen (mit eņ̂ ² ) Seyershof. ‡ Refl. -tiês Wessen "ķe̦nkarāties; sich unnötigerweise mit einem schlechten Menschen einlassen".

Avots: EH I, 695

ķèņķerêt, -ẽju, intr., ungeschickt, strauchelnd gehen Erlaa, Smilt. [Vgl. ģeņģerêt.]

Avots: ME II, 366

‡ ķerêt, Schmutz annehmen, schmutzig werden (gew. in der Zstz. Mit sa- ) Auleja: lakats ķerējis, saķerējis, ni˙kad neizmazgāts.

Avots: EH I, 696

ķiķerês [Infl. n. U.], ķiķeriguôs nest, auf dem Rücken tragen Purap.

Avots: ME II, 380

ķĩķerêt, -ẽju, intr., durchs Fernrohr sehen: tāds ķīķerē tik briesmīgi augsti MWM. VII, 180. [Refl. -tiês, heimlich od. aus fer Ferne zusehen: kur sievietes mazgājas, tur nevajag ķīķerêties Dunika].

Avots: ME II, 388

‡ I kleķerêt Seyershof, langsam, hinkend gehen.

Avots: EH I, 614

‡ II kleķerêt Dunika, achtlos schmieren: k. mālus.

Avots: EH I, 614

‡ kliņ̃ķerêtiês Frauenb. "schlecht und lässig arbeiten".

Avots: EH I, 618

kveņ̃ķerêt, -ẽju, intr., quieken, schreien: sivē̦ns, bē̦rns kveņķerē Dond. Vgl. kvenkstêt.

Avots: ME II, 352

luõkšķerêt, -ẽju, schnüffeln, suchen: kuo tu tur luokšķerē? C., Burtn., Druw. Vgl. uokšķerêt.

Avots: ME II, 526

makšķerêt: ... ka varēja m. visus purvus, ezeriņus BW. 311

Avots: EH I, 779

makšķerêt, -ẽju, makšerêt Mag. XIII, 2, 52, [A.-Schwanb.], tr., intr., angeln: zivis. ar ze̦lta makšķeri makšķerēt, jemand bestechen.

Avots: ME II, 555

‡ meķerêt Auleja, knibbern.

Avots: EH I, 797

mikšķerêt Gr. - Sessau, mikšķêt U., ausrenken, verrenken.

Avots: ME II, 626

‡ *mũķerêt, zu erschliessen aus samũķerêt.

Avots: EH I, 838

‡ nuopiņ̃ķerêtiês Dunika, = nùopiņ̃ķêtiês.

Avots: EH II, 74

uõkšerêt AP., PS., Ronneb., ùokšerêt ² Lös., uokšerêt Lubn., uõkškerêt AP., Iw., Kand., Ruj., Salis, Selg., Siuxt, Stenden, Wandsen, ùokšķerêt ² KatrE., Kl., Nerft, uôkšķerêt Sessw., uokšķerêt Bers., Erlaa, Laud., uõšķerêt Adiamünde, Drosth., Līn., ùošķerêt ² Prl., uoksterêt Etn. IV, 162, -ẽju, schnüffeln, eifrig suchen: kuo tu te uokšķerē? Kand. brūtgāns... uokšķer un taujā, kuo nuo tevis dabūs A. XX, 483. ve̦lni . . . uokšķerē un prašina: kas te par smaku? LP. VI, 470.

Avots: ME IV, 415, 416

uokšķerêt, s. uokšerêt.

Avots: ME IV, 416

uõšķerêt U., -ẽju, s. uokšķerêt.

Avots: ME IV, 423

pauõkšķerêt, intr., etwas schnuppern, riechen, schnüffeln: pauokšķerēt pēc kāda garda kumuosa Purap.

Avots: ME III, 130

‡ pauõšķerêt Dunika u. a., = pauõkšķerêt.

Avots: EH XIII, 186

‡ papiņ̃ķerêt Dunika, ein wenig piņ̃ķerêt: p. dziju, mazgu vaļā.

Avots: EH XIII, 162

‡ *peņķerêt, zu erschliessen aus sapeņķerêt.

Avots: EH XIII, 224

pìemakšķerêt, angelnd (viel) fangen : p. daudz zivu, pilnu tarbu.

Avots: ME III, 270

piņ̃ķerêt, = piņķēt. Refl. -tiês,

1) sich erfolglos abmühen:
visu dienu piņķerējuos gar šuo nieka darbu Dunika;

2) "maisīties, jaukties, jukt": nepiņ̃ķerējies man pa kājām! dzijas piņķerējas Dunika.

Avots: ME III, 221

pleķerêt, -ẽju, verplackern, vergeuden Kokn. n. Etn. IV, 165.

Avots: ME III, 335

sadūķerêt,

1) fangen:
Šņauka nakti pa... ezeriņu sadūķerējis (Allasch, AP.) pašu vaislas māti Upīte Medn. laiki; "sazvejuot ar uguni" Lasd., (mit ũ ) Adiamünde; , "mit der Angel (viele Fische) fangen" Strīķi (mit ũ);

2) (das Wasser) trüben
(perf.), um Fische zu fangen N.-Peb., Nötk., Vank., (mit ũ) Serben.

Avots: ME III, 618, 619

saķerêt, Auleja, sich beschmieren, sehr schmutzig werden: lakats saķerējis.

Avots: EH XVI, 422

sakleķerêt, ungeschickt und liederlich vermauern N.-Peb. u. a.

Avots: ME II, 649

samakšķerêt, tr.; zusammenangeln: samakšķerēt kādas raudas Poruk III, 23.

Avots: ME II, 679

‡ sameķerêt Auleja "sasiet me̦zglā, sarežģīt, sapīt": s. juostu galā, lai neārdās.

Avots: EH XVI, 429

samũķerêt, verderben (tr.): s. pulksteni Windau.

Avots: ME II, 691

sa-uokšķerêt, sa-uokšerêt PS., = sa-uošķerêt, Refl. -tiês, einander beschnüffeln: suņi sauokšķerējas.

Avots: ME III, 778

sapeņķerêt U., = sapeņkêt.

Avots: ME II, 698

sapinķerêt Dunika, U., Līn., = sapiņķêt. Refl. -tiês, sich verwickein: muša sapiņķerējusies zirnekļa tīklā Dunika.

Avots: ME II, 699

sa-uošķerêt MWM. VIII, 333, Dond., Golg., aufspüren (mit uõ) Dunika.

Avots: ME III, 779

‡ šeķerêt Lubn. "suchen, sukstīt".

Avots: EH II, 625

sniķerêt, -ẽju, schnitzeln U.: sniķerēja nuo elkšņu gabaliem karuotes Stāsti Kraukļu kr. 102.

Avots: ME III, 976

‡ snīķerêt(iês) PV. "izmanīties, uokšķerêt, izlavīties. izduomāt un izdarīt kuo niķīgu": viņš snīķerēja, kamē̦r varēja pazust nemanīts.

Avots: EH II, 543

‡ snīķerêt(iês) PV. "izmanīties, uokšķerêt, izlavīties. izduomāt un izdarīt kuo niķīgu": viņš snīķerēja, kamē̦r varēja pazust nemanīts.

Avots: EH II, 543

snuõķerêt: auch (mit uo ) PV.

Avots: EH II, 543

snuõķerêt Bauske, -ẽju, schnüffeln L., U. - Aus dem Germanlschen (vgl. ud. snökern "mit dem Rüssel durchsuchen", norw. snôka "schnüffeln").

Avots: ME III, 979

šnùoķerēt ² Bers., = snuoķerêt, schnüffeln, durchsuchen L., St., U., stöbern V. šnuoķeris Bers., = snuoķeris, ein Schnüffler L., St., U.: tas tik ir šnuoķeris, kas visu var izuost! Fest.

Avots: ME IV, 90

šņuoķerêt A. v. J. 1892, S. 82, = snuoķerêt: ar purnu šņuoķerēt B. Vēstn.

Avots: ME IV, 100

ūķerêt, -ẽju,

1) = dũķerêt Schujen;

2) schnüffeln
Vīt.

Avots: ME IV, 408

uzdũķerêt Adiamünde, in der Nacht bei Pergelbeleuchtung fischend auffinden: dūke̦rē̦tāji uzdūķerēja upē vimbas.

Avots: ME IV, 327

uzķĩķerêt, mit Hilfe eines Femrohrs erblicken: uzķīķerēt tālumā kuģi.

Avots: ME IV, 350

uzmakšķerêt, angelnd auffinden: uzmakšķerēt lielu līdaku.

Avots: ME IV, 355

uzuokšķerêt, aufschnüffeln, eifrig suchend auffinden: viņš bij uzuokšķerējis jakuteni Vēr. II, 66. dzelzi, kuru žīds uzuokšķerējis Anekd. IV, 264.

Avots: ME IV, 395

uzšnuoķerêt, schnüffelnd auffinaen: lapsa uzšnuoķerēja vilka zuobu LP. VI, 750.

Avots: ME IV, 390

žùoķerêt ² Lubn., nachsuchen, schnüffeln (auch: žuoķerât) U., mit einem Stock stochernd suchen Nötk. (mit uõ); jauns teļš, kas vēl nemāk dzert,"žuoķerē"(t. i., grūž galvu līdz acīm pienā, rauj ārā, grūž atkal iekšā) Kreuzb., Remdam. Vgl. zuõķeris.

Avots: ME IV, 839

‡ *žūķerêt, zu erschliessen aus ‡ izžūķerêt.

Avots: EH II, 822

‡ dūķernieks, wer oft dūķerēt geht oder darin eine gewisse Routine besitzt Segew.

Avots: EH I, 347

‡ nùobebelêtiês, nutzlos die Zeit verbringen Lems.: vi,nš nuobebelējās visu pēcpusdienu gar upi un nevarēja ne˙kuo samakšķerēt. nuobebelējuos visu dienu un ne˙kuo nedabūju padarīt.

Avots: EH II, 31

pluksts,

1) der aus Tannenholz, Kiefernborke od. Kork angefertigte Schwimmer am Netz
Bielenstein Holzb. 649 (mit Abbildung), Golg., oder an der Angelschnur Peb. n.U., Bielenstein Holzb. 678: būtu gājis uz e̦ze̦ru makšķerēt, bet pluksta nevaruot saredzēt Baltpurviņš. vējš piedauzīja pie sienas tinas plukstus Austriņš Nuopūtas vējā 90;

2) eine Medaille
(verächtlich) Jürg., Arrasch, Golg., Wolmarshof: dzīvie piekaras sev (zur Auszeichnung) plukstus pie krūtīm R. Av.;

3) "luodziņš uz durvīm" N.-Peb. n. Latv. Saule, № 35, S. 378;

4) ein leichtfertiger, unbedeutender Mensch
Ruj. In der Bed. 1 vielleicht (mit kst aus skt) zu pludi.

Avots: ME III, 355

ruokdar̂bs, eine Handarbeit (gew. Näharbeit): Alma rīkuojās ap savu ruokdarbu Alm. ruokdarbu izstrādājumi LP. VII, 647. kas svētdienām iet makšķerēt vai strādā citus šādus, tādus sīkus ruokdarbus, tuo nuospers pē̦rkuons Etn. II, 185.

Avots: ME III, 580, 581

‡ šnĩpstere Amboten, Rutzau "sieviete, kas visu grib zināt, uokšķerēt kâ luožņa".

Avots: EH II, 650

I žuburis Meiran, Pankelhof, Rutzau, Saikava, Siuxt, Zvirgzdine, žuburs C., Trik., Wandsen,

1) die Gabelung eines Baumes
(žuburis) Gramsden, Kurs., Schibbenhof, (žuburs) U., Ekau, Grünw., Iw., Schujen; die Gabelung Lennew. (žuburs);"čačis" Sessau (žuburis); ein Baumstamm mit gestutzten Ästen (žuburs) Stenden, Wandsen; der vom Baum abstehende Ast (žuburs) St., U., Schibbenhof; ein Zweig Usmaiten (žuburs); "ein Knast" L.; "zarains kuoks"(žuburis) Amboten, Schwarden, Sessau, (žuburs) Serben; "saaudzis kuoks"(žuburis) Selb.; eine ästige Stange, die zum Aufschichten, Trocknen von Klee und Getreide dient (žuburis) Burtn., Erlaa, Horstenhof, Kegeln, Lems., Lubn., Luttr., Selsau, Smilt., Trik., Wolmarshof, (žuburs) U., Plutte 32; der Ast eines Gerätes (z. B. einer Mistgabel) Grünw., Stenden (žuburs); ein Quirl (žuburs) C.; der Ast des Hirschgeweihs (žuburis) Frauenb.: tur uzauga kupla liepa deviņiem žubuŗiem, devītā žuburī ze̦lta puķe galiņā BW. 33625, 13. aug, bērziņ(i), žuburuos! 11631, 3. es pacēlu vaiņadziņu... devītā žuburā 8640 var. viju vaiņadziņu,... pietrūkst viena žuburiņa..., te̦ku ruožu dārziņā 13435. kuniņas aste, us trim žuburiem izžuburuota 20422, 2. palīdz sasniegt pirmuo žuburu! gan es tad tapšuot kuokā Krilova pas. 49. viņš nesa linsē̦klu ķirpai žuburus Poruk MWM. v. J. 1896, S. 789. zvejnieki ar žuburiem apkrāvušies LP. VII, 1299. viņa ierauga dažus... zvaigžņu žubuŗus un žuburīšus (Gestirne, Sternbilder), kuŗus zin saukt vārdā Janš. Līgava I, 354. zaru žuburs (= punduris) Dunika. makšķerēt upes žuburā Stenden. pļavas žuburs ebenda;

2) das Degengefäss
(žuburs) Bergm. n. U. In der Bed. 1, wenn von der Bed. "Ast" auszugehen ist, vielleicht identisch (als "Strahl", s. oben die Notiz zu zars) mit žuburis II.

Avots: ME IV, 828