Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'jaukties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'jaukties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (11)
iejaukt
ìejàukt, einrühren (vom Teig) Wend., Buschhof. Refl. - tiês,
1) sich (hin)einmischen:
iejaukties valuodā;
2) kommen (in wegwerfendem Tone)
Infl. n. U. Subst. iejaukšanās, das Nomen actionis dazu: tiesas iejaukšanās Sadz. viļņi 27. iejaukšanās nuo valsts puses tirdzniecībā Konv. 2 441. iejaukums, ein Teig; maizes vai plāceņa cepšanai ūdenī, pienā vai suliņās iejaukti milti Lasd.
Avots: ME II, 22
1) sich (hin)einmischen:
iejaukties valuodā;
2) kommen (in wegwerfendem Tone)
Infl. n. U. Subst. iejaukšanās, das Nomen actionis dazu: tiesas iejaukšanās Sadz. viļņi 27. iejaukšanās nuo valsts puses tirdzniecībā Konv. 2 441. iejaukums, ein Teig; maizes vai plāceņa cepšanai ūdenī, pienā vai suliņās iejaukti milti Lasd.
Avots: ME II, 22
jauceklis
jàuceklis, Bers., C.,
1) ein Mensch, der überall Verwirrung anrichtet
Hr.: jauceklis ir, kas jauc Bers., C. jauceklis - tāds, kas mīl visu sajaukt, citu lietās jaukties iekšā, sacelt nemieru, ķildas A. XV, 1, 408. šis puisis viņiem tas jauceklis, dieser Junge streut den Samen der Zwietracht unter ihnen aus, er ist der Unruhestifter Hug. Mag. II, 1, 72. tu tik esi tāds mūžīgs jauceklis: kuo es nuolieku, tuo tu izjauci A. - Rahden;
2) ein Mischmasch Nötk. n.
A. XV, 1, 92. luga nee̦suot ne˙kas cits kâ jauceklis nuo vis˙prastākiem cirkus skatiem DL.
Avots: ME II, 97
1) ein Mensch, der überall Verwirrung anrichtet
Hr.: jauceklis ir, kas jauc Bers., C. jauceklis - tāds, kas mīl visu sajaukt, citu lietās jaukties iekšā, sacelt nemieru, ķildas A. XV, 1, 408. šis puisis viņiem tas jauceklis, dieser Junge streut den Samen der Zwietracht unter ihnen aus, er ist der Unruhestifter Hug. Mag. II, 1, 72. tu tik esi tāds mūžīgs jauceklis: kuo es nuolieku, tuo tu izjauci A. - Rahden;
2) ein Mischmasch Nötk. n.
A. XV, 1, 92. luga nee̦suot ne˙kas cits kâ jauceklis nuo vis˙prastākiem cirkus skatiem DL.
Avots: ME II, 97
kamāt
II kamât:
1): auch Oknist; drücken, knutschen
Memelshof; drückend, knutschend, liebkosend quälen Mar., Saikava, (mit -ât ) Nautrēni; quälen Gr.Buschh. n. FBR. XII, 84, Saucken, (mit -ât ) Auleja, Bērzgale, Kalupe, Pilda, Warkl., Zvirgzdine: visu dienu kamāja kēņiņa meitu Pas. VIII, 395. atgulies pie sievas, palika nemierīgs un sāka sievu k. XII, 415 (aus Domopol). k. kaķi Nautrēni. kamā zirgu, bez ceļa braukdams Warkl. k. zirgu pi grūta darba Zvirgzdine. kamāja juos (=strādniekus) ar grūtuo darbu Pas. X, 136 (aus Zvirgzdine). grē̦ki juo kamā Pilda; ‡
2) "unordentlieh kneten"
Schwitten, "pikāt" Erlaa: k. mīklu, biezpienu, nlāceni Erlaa; ‡
3) knillen
Kalnemois; "nekartīgi salikt" Meselau; ‡
4) "?": atliduo ... kâ mirdzuoši laimes putni, kamādami raižu un rūpju nuomuocītās dvēseles Veselis Dienas krusts 160. ‡ Refl. -tiês,
1) einander drücken, knutschen, quälen
Mar.;
2) sich plagen, abmühen, quälen
Prl., Saikava, Saukken, (mit -ât- ) Auleja, Bērzgale, Nautrēni, Pilda, Warkl., Wessen: kamājies, kamājies pi taida smaguma, - saslimsi! Nautrēni. viņš jau pie rijas būs. kamājas ar ... rudziem Veselis Netic. Toma mīlest. 116;
2) "bez vajadzības kur jaukties, gruozīties" Kalnemois;
3) sich mühsam fortbewegen
Celm. Zur Bed. vgl. auch ‡ atkamât und ‡ iekamât I.
Avots: EH I, 581
1): auch Oknist; drücken, knutschen
Memelshof; drückend, knutschend, liebkosend quälen Mar., Saikava, (mit -ât ) Nautrēni; quälen Gr.Buschh. n. FBR. XII, 84, Saucken, (mit -ât ) Auleja, Bērzgale, Kalupe, Pilda, Warkl., Zvirgzdine: visu dienu kamāja kēņiņa meitu Pas. VIII, 395. atgulies pie sievas, palika nemierīgs un sāka sievu k. XII, 415 (aus Domopol). k. kaķi Nautrēni. kamā zirgu, bez ceļa braukdams Warkl. k. zirgu pi grūta darba Zvirgzdine. kamāja juos (=strādniekus) ar grūtuo darbu Pas. X, 136 (aus Zvirgzdine). grē̦ki juo kamā Pilda; ‡
2) "unordentlieh kneten"
Schwitten, "pikāt" Erlaa: k. mīklu, biezpienu, nlāceni Erlaa; ‡
3) knillen
Kalnemois; "nekartīgi salikt" Meselau; ‡
4) "?": atliduo ... kâ mirdzuoši laimes putni, kamādami raižu un rūpju nuomuocītās dvēseles Veselis Dienas krusts 160. ‡ Refl. -tiês,
1) einander drücken, knutschen, quälen
Mar.;
2) sich plagen, abmühen, quälen
Prl., Saikava, Saukken, (mit -ât- ) Auleja, Bērzgale, Nautrēni, Pilda, Warkl., Wessen: kamājies, kamājies pi taida smaguma, - saslimsi! Nautrēni. viņš jau pie rijas būs. kamājas ar ... rudziem Veselis Netic. Toma mīlest. 116;
2) "bez vajadzības kur jaukties, gruozīties" Kalnemois;
3) sich mühsam fortbewegen
Celm. Zur Bed. vgl. auch ‡ atkamât und ‡ iekamât I.
Avots: EH I, 581
ļimbāties
ļìmbâtiês 2 [Mar.], -ãjuôs
1) ["nespē̦kā grīļuoties" Holmhof; ļim̃bâtiês Jürg. "wackeln;
zvalstīties"]: četras kājas ļimbājas BW. 21003; [zu limbât?
2) ļimbāties 2 "slaistīties; bez vajadzības darīšanās jaukties" N.-Schwanb.].
Avots: ME II, 540
1) ["nespē̦kā grīļuoties" Holmhof; ļim̃bâtiês Jürg. "wackeln;
zvalstīties"]: četras kājas ļimbājas BW. 21003; [zu limbât?
2) ļimbāties 2 "slaistīties; bez vajadzības darīšanās jaukties" N.-Schwanb.].
Avots: ME II, 540
panckāt
pañckât, Refl. -tiês, ‡
3) sich mischen
("jaukties") Siuxt: tâ jau nevar p. pa vidu.
Avots: EH II, 160
3) sich mischen
("jaukties") Siuxt: tâ jau nevar p. pa vidu.
Avots: EH II, 160
piņķerēt
pirzāties
pulks
pùlks, pulˆks Mar. n. RKr. XVII, 108, auch pùlka U., N.-Autz,
1) substantivisch:
a) der (lebendige) Haufe, die Schar, eine Menge überhaupt:
Sprw. pulks vienu var uzturēt, viens pulka nevar vis. liels pulks ļaužu od. cilvē̦ku, eine Menge Leute. nuo pulkas Zb. XV, 237. ganāms pulks, die Herde. bišu pulks U., ein Volk Bienen. cilvē̦ki kustas pulciņiem (scharenweise) Aps. III, 3. izšķirties uz trim pretīgām pulkām Kaudz. M. 46. vēži kāpuši neapzināmiem pulkiem LP. III, 103. dziedam divi, neiet šurpu, neiet turpu; kad dziedāja liela pulka, kâ līguot nuolīguoja BW. 258. nāca viens, nāca divi, nu atnāca liela pulka 16229. liela pulka meitu nāca 7123. nuo šās pulkas meitiņām trūks vienai vainadziņš 24299, 1 var. augstmanim bijis (sic!) liela pulka mantas LP. VI, 788. izbeŗ lieluo pulku labzbas VII, 720. milti izbiruši liela pulka VI, 54. jājam, brāļi, vienu pulku (Var.: vienu ceļu, kuopā), lai nezviedza kumeliņi! BW. 13419, 2, pulkā iet Kav., pulkā jaukties, sich (in etwas) einmischen, sich ins Mittel legen. es arī iesperšu kādu vārdu pulkā, ich werde mich auch in die Rede mischen Alm. Kaislību varā 134;
b) das Regiment:
kājnieku, jātnieku p., das Infanterie-, Kavallerieregiment. kareivji nuo dažādām pulkām Kaudz.;
2) adjektivisch, zahlreich, viel
Salis: pulkās mājās Stenden. es satiku pulkus cilvē̦kus Mar. n. RKr. XVII, 140. viņš pulkiem palīdz ebenda. man pulkās vietās jātiek LP. VII, 630. nāci man līdz, kur tā pulkā nauda! VI, 179. uotram bij pulki bē̦rni VI, 701 (aus Nogallen);
3) pulks, adverbial,
S. pulku. Dürfte nebst li. pul˜kas "Haufen, Schar" zunächst aus slav. "ръlkъ" dass. entlehnt sein.
Avots: ME III, 407
1) substantivisch:
a) der (lebendige) Haufe, die Schar, eine Menge überhaupt:
Sprw. pulks vienu var uzturēt, viens pulka nevar vis. liels pulks ļaužu od. cilvē̦ku, eine Menge Leute. nuo pulkas Zb. XV, 237. ganāms pulks, die Herde. bišu pulks U., ein Volk Bienen. cilvē̦ki kustas pulciņiem (scharenweise) Aps. III, 3. izšķirties uz trim pretīgām pulkām Kaudz. M. 46. vēži kāpuši neapzināmiem pulkiem LP. III, 103. dziedam divi, neiet šurpu, neiet turpu; kad dziedāja liela pulka, kâ līguot nuolīguoja BW. 258. nāca viens, nāca divi, nu atnāca liela pulka 16229. liela pulka meitu nāca 7123. nuo šās pulkas meitiņām trūks vienai vainadziņš 24299, 1 var. augstmanim bijis (sic!) liela pulka mantas LP. VI, 788. izbeŗ lieluo pulku labzbas VII, 720. milti izbiruši liela pulka VI, 54. jājam, brāļi, vienu pulku (Var.: vienu ceļu, kuopā), lai nezviedza kumeliņi! BW. 13419, 2, pulkā iet Kav., pulkā jaukties, sich (in etwas) einmischen, sich ins Mittel legen. es arī iesperšu kādu vārdu pulkā, ich werde mich auch in die Rede mischen Alm. Kaislību varā 134;
b) das Regiment:
kājnieku, jātnieku p., das Infanterie-, Kavallerieregiment. kareivji nuo dažādām pulkām Kaudz.;
2) adjektivisch, zahlreich, viel
Salis: pulkās mājās Stenden. es satiku pulkus cilvē̦kus Mar. n. RKr. XVII, 140. viņš pulkiem palīdz ebenda. man pulkās vietās jātiek LP. VII, 630. nāci man līdz, kur tā pulkā nauda! VI, 179. uotram bij pulki bē̦rni VI, 701 (aus Nogallen);
3) pulks, adverbial,
S. pulku. Dürfte nebst li. pul˜kas "Haufen, Schar" zunächst aus slav. "ръlkъ" dass. entlehnt sein.
Avots: ME III, 407
sakuldurēt
sakuldurêt,
1) "umschütteln"; "sajaukt" (mit ul˜ ) Neuhausen;
2) erzürnen
Talsen;
3) zerbröckeln
(mit ul˜ ) Jürg.: s. le̦du. Refl. -tiês,
1) zerbröckeln
(intr.) Jürg.: le̦dus plēve sakuldurējas Plūd.;
2) "salaistīties, jaukties">sajaukties" Kroppenh. bei Kokn.; "sajukt, jaukties">sajaukties, saskaluoties": turi tuo piena kannu ruokās, lai nesakuldurējas! Druw.;
3) durch Schütteln in Bewegung geraten:
alus ve̦duot sakuldurējies putās Jürg.
Avots: ME II, 658
1) "umschütteln"; "sajaukt" (mit ul˜ ) Neuhausen;
2) erzürnen
Talsen;
3) zerbröckeln
(mit ul˜ ) Jürg.: s. le̦du. Refl. -tiês,
1) zerbröckeln
(intr.) Jürg.: le̦dus plēve sakuldurējas Plūd.;
2) "salaistīties, jaukties">sajaukties" Kroppenh. bei Kokn.; "sajukt, jaukties">sajaukties, saskaluoties": turi tuo piena kannu ruokās, lai nesakuldurējas! Druw.;
3) durch Schütteln in Bewegung geraten:
alus ve̦duot sakuldurējies putās Jürg.
Avots: ME II, 658
vaisla
vàisla C., Neuenb., PS., (mit ài 2) Kl., (mit aî 2 ) AP., Arrasch, Bauske, Bl., Dond., Jürg., Pankelhof, Siuxt, Stenden, Wandsen, Widdrisch, vaisla U., vaîsla Prl., vaîsle 2 Līn.,
1) die Begattung; die Zucht durch Fortpflanzung
U.: tēviņi, vaislu izdarījuši, nuobeidzas Konv. 2 380. fazāni ļaujas .. . ar vistām vaislā jaukties 892. vaislas māte, ein Muttertier, das zur Fortpflanzung gehalten wird. vaislas erzelis, das Gestütpferd Brasche. vaislas (vaisles Frauenb.) cūka, ķēve, luops N.-Peb. u. a. (kuo tur vaislai);
2) "Jung eines jeden Tiers"
Manz. Lettus; die Brut U.; der Zuwachs an Fasel und Vieh U.: divi kuce̦ni nuo vienas vaislas un nuo viena miga ņe̦mti St. n. Seifert Chrest. lI, 8. vaislas zivtiņa, der junge Fisch Brasche. tie nu sabraukuši ar visu savu vaislu, mit Kindern und Kindeskindern Bauske;
3) die Menge:
kas tādu vaislu var piebaruot? Jürg.;
4) die Gattung, die Art
U., (auch: vaisle) LKVv.: ka vaisla dzīva paliek Glück I Mos. 7, 12. Nebst li. veislė˜ "Zucht, Brut" zu viesties.
Avots: ME IV, 443
1) die Begattung; die Zucht durch Fortpflanzung
U.: tēviņi, vaislu izdarījuši, nuobeidzas Konv. 2 380. fazāni ļaujas .. . ar vistām vaislā jaukties 892. vaislas māte, ein Muttertier, das zur Fortpflanzung gehalten wird. vaislas erzelis, das Gestütpferd Brasche. vaislas (vaisles Frauenb.) cūka, ķēve, luops N.-Peb. u. a. (kuo tur vaislai);
2) "Jung eines jeden Tiers"
Manz. Lettus; die Brut U.; der Zuwachs an Fasel und Vieh U.: divi kuce̦ni nuo vienas vaislas un nuo viena miga ņe̦mti St. n. Seifert Chrest. lI, 8. vaislas zivtiņa, der junge Fisch Brasche. tie nu sabraukuši ar visu savu vaislu, mit Kindern und Kindeskindern Bauske;
3) die Menge:
kas tādu vaislu var piebaruot? Jürg.;
4) die Gattung, die Art
U., (auch: vaisle) LKVv.: ka vaisla dzīva paliek Glück I Mos. 7, 12. Nebst li. veislė˜ "Zucht, Brut" zu viesties.
Avots: ME IV, 443