Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ķera' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ķera' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
ķera
ķe̦ra, sehr langes, dichtes Haar: tādu ķe̦ru izaudzinājis, ka ne˙maz vairs pazīt nevar Naud. nevīžuo ne savu ķe̦ru izsukāt Wain. [ķe̦ras, Haarzotten Fockenhof.] Vgl. das echt le. ce̦ra.
Avots: ME II, 368
Avots: ME II, 368
ķeragalva
ķe̦ragalva, Zottenkopf: tautu meita, ķe̦ragalva, gaida kuošu vedējiņu ; atiet kuoši vedējiņi, ķe̦ragalva nesukāta RKr. XVI, 117.
Avots: ME II, 368
Avots: ME II, 368
ķerainis
‡ ķe̦rainis Lemb., ein (grosser) Krebs: tāduos vakaruos ķe̦raiņi ve̦se̦lām ķeķēm lienuot nuo savām pacerēm Veselis Daugava 1934, S. .596.
Avots: EH I, 696
Avots: EH I, 696
ķerainīte
ķerains
ķe̦raîns,
1): ķe̦raiņiem matiem Janš. Dzimtene IV, 188. ķe̦raina galva Grenzhof n. FBR. XII, 16. ķe̦rainajās auzās Virza Straumēni3 230;
2): auch Dunika.
Avots: EH I, 696
1): ķe̦raiņiem matiem Janš. Dzimtene IV, 188. ķe̦raina galva Grenzhof n. FBR. XII, 16. ķe̦rainajās auzās Virza Straumēni3 230;
2): auch Dunika.
Avots: EH I, 696
ķerains
ķe̦raîns,
1) buschicht, zottig:
kupli, ķe̦raini mati Plūd., [Janš.] viņš kasīja savu ķe̦rainuo galvu RA. ;
2) ästig:
ķe̦raini kuoki derīgi zārdu celšanai Serb. Vgl. das echt le. ce̦rains.
Avots: ME II, 368
1) buschicht, zottig:
kupli, ķe̦raini mati Plūd., [Janš.] viņš kasīja savu ķe̦rainuo galvu RA. ;
2) ästig:
ķe̦raini kuoki derīgi zārdu celšanai Serb. Vgl. das echt le. ce̦rains.
Avots: ME II, 368
ķiķerainis
‡ ķiķerainis, Beiname des Hahnes im VL.: ai, gaitīti ķiķeraini! BW. 14056 var.; 25028, 2 var.
Avots: EH I, 702
Avots: EH I, 702
Šķirkļa skaidrojumā (15)
apstāvi
apstāvi (unter apstâji): zivīm apstāvi ("apstāšanās") uznākuši: ne˙maz tās vairs neķeras Saikava; "niķi" (apstāvji) Saikava (auch der Sing. apstāvis): ar apstāvi maltu gāju, ar apstāvi druviņā, šie lielie apstāviņi neduod lieka gabaliņa VL. aus Saikava.
Avots: EH I, 117
Avots: EH I, 117
cacis
‡ I cacis,
1) ein (abgehauener) gegabelter Ast, die Gabelung eines Astes
Siuxt n. Fil. mat. 67: zirga mietiņam galā cacītis, lai aizķeras virve;
2) eine Vorrichtung zum Zerkleinern von Viehfutter (ein Brettchen mit darin eingetriebenen Asten, zwischen welchen Heu od. Stroh festgestopft wird, das man dann mit einer Sense zerschneidet)
Siuxt n. FII. mat. 67: ieliec cacī un sagriêz kratījumus! Vgl. čačis I.
Avots: EH I, 260
1) ein (abgehauener) gegabelter Ast, die Gabelung eines Astes
Siuxt n. Fil. mat. 67: zirga mietiņam galā cacītis, lai aizķeras virve;
2) eine Vorrichtung zum Zerkleinern von Viehfutter (ein Brettchen mit darin eingetriebenen Asten, zwischen welchen Heu od. Stroh festgestopft wird, das man dann mit einer Sense zerschneidet)
Siuxt n. FII. mat. 67: ieliec cacī un sagriêz kratījumus! Vgl. čačis I.
Avots: EH I, 260
gūstīt
gũstît,
1): zvejnieki ... gūstīja zivis Pas. IV, 291. kad guovis ē̦d atvālu, tās gūsta i[r] gūsta (haschen eilig nach dem Grase)
Auleja. Refl. -tiês: viņš ne˙kā kārtīgi nepadaŗa, tik gūstās Sessw. nezin, kaî g. ap darbu (kad darba daudz) Auleja: neprazdams peldēt, ieticis dziļā ūdenī, nevarē̦dams ūdens kustības pārvarēt, gūstās vien Wessen. viņš vai katrā vārdā gūstās (aizķeras, stottert) Stenden; "aplam runāt" Saikava ("kad izrunātuo grib labuot, bet nevar"), Heidenfeld: kuo nu gūsties kâ aplamis! sapruotu, ka jūs nu˙pat mani aprunājāt Saikava.
Avots: EH I, 422
1): zvejnieki ... gūstīja zivis Pas. IV, 291. kad guovis ē̦d atvālu, tās gūsta i[r] gūsta (haschen eilig nach dem Grase)
Auleja. Refl. -tiês: viņš ne˙kā kārtīgi nepadaŗa, tik gūstās Sessw. nezin, kaî g. ap darbu (kad darba daudz) Auleja: neprazdams peldēt, ieticis dziļā ūdenī, nevarē̦dams ūdens kustības pārvarēt, gūstās vien Wessen. viņš vai katrā vārdā gūstās (aizķeras, stottert) Stenden; "aplam runāt" Saikava ("kad izrunātuo grib labuot, bet nevar"), Heidenfeld: kuo nu gūsties kâ aplamis! sapruotu, ka jūs nu˙pat mani aprunājāt Saikava.
Avots: EH I, 422
ķiķerītis
pieķert
pìeķer̂t,
1) anfassen:
ni pie zara nepieķēru VL.;
2) fassen, ertappen:
ai, melīti, neme̦luo! es pieķēru me̦luojuot BW. 34168 var. es jutuos piepēži pieķe̦rts, kâ kaut kuo ļaunu darījis Vēr. II, 423. e̦smu sevi par daudz pieķēris pie nepareizībām SDP. VIII, 15. raganu sle̦pe˙ni pie nešļavām pieķer LP. VII, 569;
3) fangend anfüllen.
Refl. -tiês,
1) anfassen, berühren:
tādai nedrīkst gan˙drīz ne klāt pieķerties Alm. Kaislību varā 125;
2) sich woran halten (namentlich Hilfe suchend), sich fest anklammern:
pieķerties pie dieva žē̦lastības, fest an Gottes Gnade halten U. tu nedarīji pareizi, pieķe̦rdamies svešam dievam LP. VII, 466. ar sirdīm, kas ar katru dzīsliņu viņiem pieķeras Vēr. II, 72. zivis pašas pieķeršuoties (vilkam pie astes) Pas., I, 150;
3) Händel suchen:
pie vārdiem vien es nevaru pieķerties Apsk. v. J. 1905, S. 317;
4) sich mit Anhangendem füllen:
zuobi vien pieķersies Pas. I, 231. mans vaiņadziņš egļu skuju pieķēries BW. 15687, 3.
Avots: ME III, 263
1) anfassen:
ni pie zara nepieķēru VL.;
2) fassen, ertappen:
ai, melīti, neme̦luo! es pieķēru me̦luojuot BW. 34168 var. es jutuos piepēži pieķe̦rts, kâ kaut kuo ļaunu darījis Vēr. II, 423. e̦smu sevi par daudz pieķēris pie nepareizībām SDP. VIII, 15. raganu sle̦pe˙ni pie nešļavām pieķer LP. VII, 569;
3) fangend anfüllen.
Refl. -tiês,
1) anfassen, berühren:
tādai nedrīkst gan˙drīz ne klāt pieķerties Alm. Kaislību varā 125;
2) sich woran halten (namentlich Hilfe suchend), sich fest anklammern:
pieķerties pie dieva žē̦lastības, fest an Gottes Gnade halten U. tu nedarīji pareizi, pieķe̦rdamies svešam dievam LP. VII, 466. ar sirdīm, kas ar katru dzīsliņu viņiem pieķeras Vēr. II, 72. zivis pašas pieķeršuoties (vilkam pie astes) Pas., I, 150;
3) Händel suchen:
pie vārdiem vien es nevaru pieķerties Apsk. v. J. 1905, S. 317;
4) sich mit Anhangendem füllen:
zuobi vien pieķersies Pas. I, 231. mans vaiņadziņš egļu skuju pieķēries BW. 15687, 3.
Avots: ME III, 263
reize
reĩze Ruj., Salis, Iw., Serbigal, AP., rèize 2 Prl., reĩza Dunika, Līn., Wolm., reizis Vīt. 42, A. v. J. 1897, S. 223,
1) die Schicht, Ordnung, Reihe
U.; das Mal, der Fall: sasēda meitiņas reizītē BW. 13282, 11. uozuoliņi reizītēm (Var.: rindām) saauguši BW. pie1. 2 2803, 2. tur tagad garās reizēs gulēja auzu kuopas Blaum. ziedi, ziedi, rudzu vārpa, deviņām reizītēm (Var.: ailiņām, rindiņām, kārtiņām u. a.)! BW. 28128 var. reizītē (Var.: reizītēm) sareizēju savas baltas villainītes 22970, 7. gara reize, eine lange Reihe (z. B. von Fuhren) U.: liela, gara reize brauca ee̦svainiešu darbenieku BW. piel. 2 316831. vinš sāka atstāstīt lielu, garu reizu (eine lange Reihe von Dingen), kuo visu varuot savienuot ar lauksaimniecību A. v. J. 1899, S. 115. tur ir gara reiza, kuo teikt Janš. Prec. vies. 16. reizās stādīt U., in Reih und Glied stellen. rakstu reize U., die Zeile. - pienāca arī mana reiza, es kam auch die Reihe an mich, meine Reihe LA. tagad, brāļi, jūsu reize, jetzt ist die Reihe an auch JK. V, 1, 27. nu Vaitiņa reiza tâ˙pat darīt Lautb. Luomi 15. Sprw.: par daudz reizām vienreiz tak ķeras. trīs reizas gadskārtā būs tev man svē̦tkus turēt Glück II Mos. 23, 14. vairāk reižu (mehreremal) vīt vaiņagus Kaudz. M. 104. - pirmu reizu (gew. pirmuo reizi) U., das erste Mal. šās reizās Biel. n. U., diesesmal, für jetzt. ē̦damā reize MWM. VI, 582, die Zeit des Essens, die Mahlzeit. vasaras reizā brālis . . . tapa nuoduots, als im Sommer Rekruten gegeben wurden, da wurde der Bruder abgegeben Blieden n. Mag. XIII, 5. burvim uznākusi buramā reize (die Zeit zum Zaubern) LP. VI, 19. gailis jau bija dziedājis nakts reizi Duomas III,218. pie tās pašas reizes (reizas), bei derselben Gelegenheit, zugleich: pie tās pašas reizes iejājis arī tais mājās LP. VI, 182. pie tās pašas reizas tevi aizvedīs uz . . . pilsē̦tu Alm. Kaislību varā 106. - reizē, reizā, in einer Reihe, auf einmal, zugleich: saka vilki te̦cē̦dami: te̦kam visi reizītē! BW. 29429. "pagaidi, iesim reizē!" viņa sauca Blaum. reizē (Var.: līdza) dzimu, reizē augu ar baltuo ābuoliņu BW. 1191, 1. reizā mani māmuliņa ar brālīti audzināja, reizā pirka vainadziņu ar brālīša ce̦purīti BW. piel 2 5981. pašā reizē (reizā), gerade recht, richtig: priekša īsa, pakaļ[a] gara, sāni pašā reizē (Var.: pašā laikā) BW. 20444 var. (von einem Rock). būs tavam zuobam pašā reizē Vīt. 9I. - citā reizē (reizā), ein anderes Mal: ķēniņš saka, lai citā reizē nepārskatuoties LP. II, 72. kuo tu tādā reizē (in solch einem Falle) būtu darījis? ebenda 27. Jeremijus uotrā reizā (gew. uotru od. uotruo reizi, zum zweitenmal) teic, ka . . . Glück Jerem. 52 (S. 217). apgulies uotrā reizē uz tavu labu sānu! Ezech. 4, 6. acc. s. reizi, reizu (gew. reiz, s. d.), einmal, einst: reizu lūdza vīru nāburguos uz kāzām Pas. III, 43. katru reizi, jedesmal, jedesmalig; kâ nu katru (od.: kuŗu) reizi, je nach dem. uz reizi (reizu) od. uz reizes (reizas), auf einmal, plötzlich: Sprw. dari, kuo dari, - uz reizes padari! kas nav uz reizu, tas nav pareizi. es saviju vainagā simtu puķu trīsdesmit. kas uz reizi (Var.: uz reizes) atminēs, tas lai mani bildināja! BW. 5857, 2. kad uguni kur un tā uz reizi neaizde̦gas Etn. II, 78. te uz reizu vecene citām raganām uzsauc Pas. III, 44. pašu reizi, gerade: saule pašu reizi lēca MWM. v. J. 1896, S. 928. nuo reizes (anfangs) prasīja 500, vē̦lāk atlaida par 400 asi Sessw. reizi (reizu) nuo reizes (reizas) od. reizi (reizu) uz reizes (reizas), einmal um das andere, wiederholt: Pilenieks pagasta amatuos tapa lece̦lts reizu nuo reizas Janš. reiz[i] uz reizes klanījuos, meitu mātes lūgdamies BW. 18327. reiz[i] uz reizes mutes devi 24931, 1. reizi par visām reizēm, ein für allemal: atkratīšuos reizi par visām reizēm nuo viņa uzbāšanās Purap. reizi (reizu) pa reizei (reizai), hin und wieder: reizu pa reizei nuomizuoja zē̦nus Purap. kurš reizu pa reizei sāka dauzīties A. v. J. 1897, S. 135. pa reizei visiem nerātnība klāt U., da ist keines, das nicht einmal unartig wäre (von Kindern gesagt). reizēm, reizām, pa reizām U., bisweilen, wechselweise U.: man ir reizēm gluži bail nuõ viņa Kaudz. M. 31. reizēm viņš ... uztaisīja savus spēles namiņus JR. III, 24. reizām daudz un reizām maz Fallijs, reizu reizēm (reizām) od. reižu reizēm, bisweilen, zuweilen, hin und wieder; Mal auf Mal, einmal über's andere U.: kâ jau reizu reizēm teikts RKr. VIII, 80. ve̦lk tik spēcīgi, ka reizu reizām atkrīt atpakaļ Dīcm. pas. v. I, 38. lasītājs... būs jau sen reizu reizām minstinājies, kas tas tāds par jājēju Lautb. Luomi 64. ve̦lns reižu reizēm paslēpšus ap rāceņiem apmeta limbu LP. VII, 1176. - tē̦va (auch: tē̦vu U., tēviņu RA.) reize (reiza), das Vaterunser. mēnešu reizes, die Menstruation. reizes rēķins, das Einmaleins;
2) reizes, die drei Wellen, welche bei hohėr See nach acht kleineren hoch und gross angeschwollen kommen
Peterskapelle n. U. Nebst apr. acc. s. reisan "Mal" und li. reĩzas "Mal" aus mnd. reise "Reise, Zug, Mal" (vgl. Lit. Mitt. I, 64, 132, 241).
Avots: ME III, 506, 507
1) die Schicht, Ordnung, Reihe
U.; das Mal, der Fall: sasēda meitiņas reizītē BW. 13282, 11. uozuoliņi reizītēm (Var.: rindām) saauguši BW. pie1. 2 2803, 2. tur tagad garās reizēs gulēja auzu kuopas Blaum. ziedi, ziedi, rudzu vārpa, deviņām reizītēm (Var.: ailiņām, rindiņām, kārtiņām u. a.)! BW. 28128 var. reizītē (Var.: reizītēm) sareizēju savas baltas villainītes 22970, 7. gara reize, eine lange Reihe (z. B. von Fuhren) U.: liela, gara reize brauca ee̦svainiešu darbenieku BW. piel. 2 316831. vinš sāka atstāstīt lielu, garu reizu (eine lange Reihe von Dingen), kuo visu varuot savienuot ar lauksaimniecību A. v. J. 1899, S. 115. tur ir gara reiza, kuo teikt Janš. Prec. vies. 16. reizās stādīt U., in Reih und Glied stellen. rakstu reize U., die Zeile. - pienāca arī mana reiza, es kam auch die Reihe an mich, meine Reihe LA. tagad, brāļi, jūsu reize, jetzt ist die Reihe an auch JK. V, 1, 27. nu Vaitiņa reiza tâ˙pat darīt Lautb. Luomi 15. Sprw.: par daudz reizām vienreiz tak ķeras. trīs reizas gadskārtā būs tev man svē̦tkus turēt Glück II Mos. 23, 14. vairāk reižu (mehreremal) vīt vaiņagus Kaudz. M. 104. - pirmu reizu (gew. pirmuo reizi) U., das erste Mal. šās reizās Biel. n. U., diesesmal, für jetzt. ē̦damā reize MWM. VI, 582, die Zeit des Essens, die Mahlzeit. vasaras reizā brālis . . . tapa nuoduots, als im Sommer Rekruten gegeben wurden, da wurde der Bruder abgegeben Blieden n. Mag. XIII, 5. burvim uznākusi buramā reize (die Zeit zum Zaubern) LP. VI, 19. gailis jau bija dziedājis nakts reizi Duomas III,218. pie tās pašas reizes (reizas), bei derselben Gelegenheit, zugleich: pie tās pašas reizes iejājis arī tais mājās LP. VI, 182. pie tās pašas reizas tevi aizvedīs uz . . . pilsē̦tu Alm. Kaislību varā 106. - reizē, reizā, in einer Reihe, auf einmal, zugleich: saka vilki te̦cē̦dami: te̦kam visi reizītē! BW. 29429. "pagaidi, iesim reizē!" viņa sauca Blaum. reizē (Var.: līdza) dzimu, reizē augu ar baltuo ābuoliņu BW. 1191, 1. reizā mani māmuliņa ar brālīti audzināja, reizā pirka vainadziņu ar brālīša ce̦purīti BW. piel 2 5981. pašā reizē (reizā), gerade recht, richtig: priekša īsa, pakaļ[a] gara, sāni pašā reizē (Var.: pašā laikā) BW. 20444 var. (von einem Rock). būs tavam zuobam pašā reizē Vīt. 9I. - citā reizē (reizā), ein anderes Mal: ķēniņš saka, lai citā reizē nepārskatuoties LP. II, 72. kuo tu tādā reizē (in solch einem Falle) būtu darījis? ebenda 27. Jeremijus uotrā reizā (gew. uotru od. uotruo reizi, zum zweitenmal) teic, ka . . . Glück Jerem. 52 (S. 217). apgulies uotrā reizē uz tavu labu sānu! Ezech. 4, 6. acc. s. reizi, reizu (gew. reiz, s. d.), einmal, einst: reizu lūdza vīru nāburguos uz kāzām Pas. III, 43. katru reizi, jedesmal, jedesmalig; kâ nu katru (od.: kuŗu) reizi, je nach dem. uz reizi (reizu) od. uz reizes (reizas), auf einmal, plötzlich: Sprw. dari, kuo dari, - uz reizes padari! kas nav uz reizu, tas nav pareizi. es saviju vainagā simtu puķu trīsdesmit. kas uz reizi (Var.: uz reizes) atminēs, tas lai mani bildināja! BW. 5857, 2. kad uguni kur un tā uz reizi neaizde̦gas Etn. II, 78. te uz reizu vecene citām raganām uzsauc Pas. III, 44. pašu reizi, gerade: saule pašu reizi lēca MWM. v. J. 1896, S. 928. nuo reizes (anfangs) prasīja 500, vē̦lāk atlaida par 400 asi Sessw. reizi (reizu) nuo reizes (reizas) od. reizi (reizu) uz reizes (reizas), einmal um das andere, wiederholt: Pilenieks pagasta amatuos tapa lece̦lts reizu nuo reizas Janš. reiz[i] uz reizes klanījuos, meitu mātes lūgdamies BW. 18327. reiz[i] uz reizes mutes devi 24931, 1. reizi par visām reizēm, ein für allemal: atkratīšuos reizi par visām reizēm nuo viņa uzbāšanās Purap. reizi (reizu) pa reizei (reizai), hin und wieder: reizu pa reizei nuomizuoja zē̦nus Purap. kurš reizu pa reizei sāka dauzīties A. v. J. 1897, S. 135. pa reizei visiem nerātnība klāt U., da ist keines, das nicht einmal unartig wäre (von Kindern gesagt). reizēm, reizām, pa reizām U., bisweilen, wechselweise U.: man ir reizēm gluži bail nuõ viņa Kaudz. M. 31. reizēm viņš ... uztaisīja savus spēles namiņus JR. III, 24. reizām daudz un reizām maz Fallijs, reizu reizēm (reizām) od. reižu reizēm, bisweilen, zuweilen, hin und wieder; Mal auf Mal, einmal über's andere U.: kâ jau reizu reizēm teikts RKr. VIII, 80. ve̦lk tik spēcīgi, ka reizu reizām atkrīt atpakaļ Dīcm. pas. v. I, 38. lasītājs... būs jau sen reizu reizām minstinājies, kas tas tāds par jājēju Lautb. Luomi 64. ve̦lns reižu reizēm paslēpšus ap rāceņiem apmeta limbu LP. VII, 1176. - tē̦va (auch: tē̦vu U., tēviņu RA.) reize (reiza), das Vaterunser. mēnešu reizes, die Menstruation. reizes rēķins, das Einmaleins;
2) reizes, die drei Wellen, welche bei hohėr See nach acht kleineren hoch und gross angeschwollen kommen
Peterskapelle n. U. Nebst apr. acc. s. reisan "Mal" und li. reĩzas "Mal" aus mnd. reise "Reise, Zug, Mal" (vgl. Lit. Mitt. I, 64, 132, 241).
Avots: ME III, 506, 507
rinduks
I riñduks Schrunden, Lautb., Gr.-Essern, Frauenb., U., auch rindaks, riñdaki Bauske, = liñdraks, der wollene od. halbwollene Weiberrock von der Taille bis unter die Kniee Sickeln, Kabillen, Laiden n. U.: man vajaga rinduciņu (Var.: rindaciņa, lindraciņu) BW. 7088 var. man māmiņa nuoaudusi dancuojamu rinduciņu 7474, 1 var. re̦dzu savu vīra māti bez rinduku (Var.: lindraku) staigājam 25360, 1 var. meita meitu vaicājās, cik gabalu rindakam (Var.: lindrakiem) 5687, 4 var. meitai rindakuos vien ķeras Līguotnis Stāsti II, 43. Wohl dissimilatorisch aus rindraks.
Avots: ME III, 528
Avots: ME III, 528
šalkt
II šalkt, erschauern, schaudern: viņa sēdēja... un tvīka un šalka (es wurde ihr heiss und kalt) Blaum. Stāsti 56. Subst. šalkums, Kälteschauer: auksts šalkums man mugurā ķeras MWM. III, 336. Plur. šalkumi, Schauder Segew.
Avots: ME IV, 3
Avots: ME IV, 3
samazgas
samazgas Mar. n. RKr. XVII, 137, Ahs., Wolm., Salis, Spülwasser, Spülicht saskaluotas samazdziņas BW. 22013. man krējums, man sviestiņš, citiem tikai samazdziņas 28944. izzadzēru samazdziņu pa visām baļviņām 26403, 1 var. es neduošu sav[u] māsiņu par kubula samazgām 19475. ķēve atkūlusies pie samazgu baļvas un nuodzē̦rusies LP. VI, 477. pie manām piena samazgām neķeraties! Etn. II, 102. Sprw.: tas jau laikam ar samazgām kristīts! RKr. VI, 706. kad viņš savu muti izmazgātu, tad tās samazgas pat cūka nedze̦rtu, sagt man von einem Schwätzer Etn. II, 14.
Avots: ME II, 681
Avots: ME II, 681
sniķeris
sniķeris Karls., Schnitzer, Bildhauer (auch in Brucken n. Etn. II, 33), Tischler (in N.-Bartau n. Etn. I, 121, ulanz.) Kurl. n. U., Schreiner Manz. Lettus: sniķerīši, zāģerīši, līdz ar mani tautiņās! māte deva lielu pūru, nelien tautu klētiņā BW. 18010 (ähnlich 18011, 18012 und 24250, 1 var., auch aus Livl.). duodat ziņu sniķeŗam, lai tais[a] manu mūža māju! 27308. mūža nama sniķerim 27812, 20 var. sniķera lietas Zeif. II, 250 (Dünsb.). Aus dem mnd. sniddeker > snitker "Tischler".
Avots: ME III, 976
Avots: ME III, 976
stumbens
stumbe̦ns, stùmbē̦ns 2 Kl.,
1) stum̃be̦ns Bauske, stumbe̦ns BW. 25429, 1, Lennew., stumbans Memelshof, Lennewatden, U., BW. 25429, 1 var. (aus Römershof), stum̃bẽ̦ns Jürg., Schujen, Arrasch, Drosth., stumbē̦ns Kokn. n. U., Bers., stùmbāns 2 Lös., Bers., stumbiņš, stumbiens BW. 5306, ein Baumstumpf, ein Baum, der den oberen Teil eingebüsst hat:
pie vītuola stumbe̦na MWM. X, 120. sausa bē̦rza stumbiņā BW. 21147, 1. Marčs nepieķeras vis galve̦najam stumbe̦nam, bet zaram Valdis Stabur. b. 202. dedzināja... pussapuvušuos stumbe̦nus R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 80. miza stumbe̦niem sacietēja Dz. V.;
2) stumbans Seew. n. U., ein halberwachsener Junge; ein kleiner Mann.
stumb- aus stamb- resp. stemb- (in stambans, ste̦mbis u. a.). stub- (in stubs, stuburs u. a.)? Oder (vgl. Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 16) ist um hier aus ide. om reduziert?
Avots: ME III, 1104, 1105
1) stum̃be̦ns Bauske, stumbe̦ns BW. 25429, 1, Lennew., stumbans Memelshof, Lennewatden, U., BW. 25429, 1 var. (aus Römershof), stum̃bẽ̦ns Jürg., Schujen, Arrasch, Drosth., stumbē̦ns Kokn. n. U., Bers., stùmbāns 2 Lös., Bers., stumbiņš, stumbiens BW. 5306, ein Baumstumpf, ein Baum, der den oberen Teil eingebüsst hat:
pie vītuola stumbe̦na MWM. X, 120. sausa bē̦rza stumbiņā BW. 21147, 1. Marčs nepieķeras vis galve̦najam stumbe̦nam, bet zaram Valdis Stabur. b. 202. dedzināja... pussapuvušuos stumbe̦nus R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 80. miza stumbe̦niem sacietēja Dz. V.;
2) stumbans Seew. n. U., ein halberwachsener Junge; ein kleiner Mann.
stumb- aus stamb- resp. stemb- (in stambans, ste̦mbis u. a.). stub- (in stubs, stuburs u. a.)? Oder (vgl. Zubatý Böhm. Sitzungsber. 1895, XVI, 16) ist um hier aus ide. om reduziert?
Avots: ME III, 1104, 1105
svilināt
svilinât (li. svìlinti),
1) sengen, versengen (auch vom Brennen der Nesseln
U.): skrējis ar uguns pagali pakāļ un... svilinjis krauklim spārnus LP. IV, 141. es avinu svilināju BW. 11587, Saikava. svilinātu labību Glück II Sam. 17, 28. saule dedzināja, svilināja MWM. VII, 745. karstums svilina LP. II, 83. viņš... zemi svilina dienasvidus bulā Hiob 37, 17. aukstais vējš svilinādams ķeras klāt Aps. IV, 91. seju svilina ziemelis Vēr. II, 138. svilinuošās sāpes 809;
2) kâ svilums svilināt, svilina, von einem heftigen, jähzornigen Menschen gesagt
Lubn.
Avots: ME III, 1158
1) sengen, versengen (auch vom Brennen der Nesseln
U.): skrējis ar uguns pagali pakāļ un... svilinjis krauklim spārnus LP. IV, 141. es avinu svilināju BW. 11587, Saikava. svilinātu labību Glück II Sam. 17, 28. saule dedzināja, svilināja MWM. VII, 745. karstums svilina LP. II, 83. viņš... zemi svilina dienasvidus bulā Hiob 37, 17. aukstais vējš svilinādams ķeras klāt Aps. IV, 91. seju svilina ziemelis Vēr. II, 138. svilinuošās sāpes 809;
2) kâ svilums svilināt, svilina, von einem heftigen, jähzornigen Menschen gesagt
Lubn.
Avots: ME III, 1158
švitināt
švitinât Līn. FBR. II, 57,
1) schnell in die Runde drehen oder schwingen
Stenden, Libau: zirgs švitina asti Gramsden, N-Bartau. gan es tavu ve̦cu māti gar uguni švitināšu BW. 10857 var. visas tās... gribas švitināmas Janš. Dzimtene 2 II, 24, meitu labi švitināt Apskats v. J. 1903, S. 66. milnu švitinuot riņķī Antrop. II, 21. Kausativform zu švist?
2) zechen, saufen
Stenden (erst in der Neuzeit). Refl. -tiês, sich schnell in die Runde drehen: puikas saķeras ruokām un švitinās riņķī Stenden. riteņa spieķi tik ātri švitinās, ka tuos ar aci ne˙maz nevar izšķirt Stenden. nešvitinies! apdzēsīsi uguni! Gramsden. viņa švitinājās airvien ātrāki Janš. Dzimtene 2 II, 90. Vgl. li. švìtinti "schmeissen" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 186.
Avots: ME IV, 118
1) schnell in die Runde drehen oder schwingen
Stenden, Libau: zirgs švitina asti Gramsden, N-Bartau. gan es tavu ve̦cu māti gar uguni švitināšu BW. 10857 var. visas tās... gribas švitināmas Janš. Dzimtene 2 II, 24, meitu labi švitināt Apskats v. J. 1903, S. 66. milnu švitinuot riņķī Antrop. II, 21. Kausativform zu švist?
2) zechen, saufen
Stenden (erst in der Neuzeit). Refl. -tiês, sich schnell in die Runde drehen: puikas saķeras ruokām un švitinās riņķī Stenden. riteņa spieķi tik ātri švitinās, ka tuos ar aci ne˙maz nevar izšķirt Stenden. nešvitinies! apdzēsīsi uguni! Gramsden. viņa švitinājās airvien ātrāki Janš. Dzimtene 2 II, 90. Vgl. li. švìtinti "schmeissen" bei Bezzenberger Lit. Forsch. 186.
Avots: ME IV, 118
vaļot
vaļuôt,
1) intr., frei sein, frei, müssig leben
Lubn., Spr., Fest., Schwanb., Sessw.: diezgan vaļuots; jāsāk strādāt Vīt. vaļas raud... līgaviņa. liku vaļu, lai vaļuoja BW. 27251;
2) tr., freigeben, loslassen
Bers., Nötk., Rite;
3) = vaļât, bewältigen, beherrschen, bezwingen: v. kādu darbu, zirgu MSil. nepruot savu jautruo prātu vaļuot Siliņš 38. Refl. -tiês Bers., frei, müssig leben Frauenb., Lubn., N.-Peb., Rite, Sessw.: diezgan e̦smu vaļuojies; tagad atkal jāķeras pie darba Sessw. saimnieka dē̦ls var vaļuoties, tuo ne˙viens nedze̦n Frauenb. nu būs vaļa vaļuoties lēnejai ve̦de̦klai BW. 27755. nevarēs vis tâ vaļuoties Austriņš Vērpetē 27. siruo apkārt un vaļuojas kâ dieva luops Janš. Bandavā I, 149, nuomuodā vāļājies un vaļuojies Mežv. ļ. II, 391. slinkums un vaļuošanās Tie, kas uz ūdens 9. diezgan vaļuojies un pacierējies A. XX, 643.
Avots: ME IV, 466
1) intr., frei sein, frei, müssig leben
Lubn., Spr., Fest., Schwanb., Sessw.: diezgan vaļuots; jāsāk strādāt Vīt. vaļas raud... līgaviņa. liku vaļu, lai vaļuoja BW. 27251;
2) tr., freigeben, loslassen
Bers., Nötk., Rite;
3) = vaļât, bewältigen, beherrschen, bezwingen: v. kādu darbu, zirgu MSil. nepruot savu jautruo prātu vaļuot Siliņš 38. Refl. -tiês Bers., frei, müssig leben Frauenb., Lubn., N.-Peb., Rite, Sessw.: diezgan e̦smu vaļuojies; tagad atkal jāķeras pie darba Sessw. saimnieka dē̦ls var vaļuoties, tuo ne˙viens nedze̦n Frauenb. nu būs vaļa vaļuoties lēnejai ve̦de̦klai BW. 27755. nevarēs vis tâ vaļuoties Austriņš Vērpetē 27. siruo apkārt un vaļuojas kâ dieva luops Janš. Bandavā I, 149, nuomuodā vāļājies un vaļuojies Mežv. ļ. II, 391. slinkums un vaļuošanās Tie, kas uz ūdens 9. diezgan vaļuojies un pacierējies A. XX, 643.
Avots: ME IV, 466
virkš
virkš! Interjektion, bezeichnend das Geräusch, das beim Reissen von Stoff entsteht: (suns) ieķeras ūzās un virkš! izrauj . . . strēmeles Kaudz..Izjurieši 219. virkš! kartūns plīst Apsk. v. J. 1903, S. 654.
Avots: ME IV, 606
Avots: ME IV, 606