Paplašinātā meklēšana

ķesele,

1): der Hafersack
- auch Salisb., Seyershof;

2): auch Kaugurciems; ‡

6) murga ķ. AP., jem., der viel (und Dummes) schwatzt.

Avots: EH I, 697

ķesele,

1) die Tasche, ein kleiner Sack:
ubadziņi bizinēja pavasaŗa saulītē; ķeselītes pakāruši uozuoliņa zariņuos Wessen, Sauken BW. 2743, 26006, Selb.; der Hafersack, der den Pferden vorgehängt wird Burtn., [Alt Ottenhof, Salis], Krem.; der Klinbeutel: baznīcas upuŗa ķesele Latv.;

2) in Serb. = ķe̦rpaka

2: ar ķeseli iztīra āliņģi nuo le̦dus gabaliņiem un smeļ zivis nuo tīkla laivā LP. II, 108;

3) der Kescher zum Krebsfangen:
ķeseles ir ieduŗamas ar kātu un gremdējamas; stīpa tām mē̦dz būt nuo dzelzs Etn. III, 95; in Kand. duŗamās un mētamās ķeseles;

4) zur Bezeichnung eines Frauenzimmers - die Schachtel:
ne vis tāda ve̦ca ķesele, kâ mūsu saimniece Blaum. citiem vīriem labas sievas, mana tāda ķeselīte BW. 27264, 6;

5) der Plur.
ķeseles, = ķe̦sas, Lumpen, Plunder: taisies, puosies, mana ve̦damā, las[i] savas ķeseles (Var.: savus kankarus) vienā vietā BW. 19062. [In den Bed. 1 - 4 nebst ķeselis (woraus wohl. li. kẽselis od. kẽsele. "ein Kescher zum Krebsfangen") wohl aus estn. kessel "Netzsack zum Tragen von Fischen, kleiner Sack oder Korb", s. Thomsen Beröringer 260.]

Avots: ME II, 370

[III dũkuris Rönnen od dũkurs Windau "ķesele zivju smelšanai ".]

Avots: ME I, 526

izķeñcêt, tr., herausnehmen, aus dem Wasser entweden, stibitzen: ķeseles nuo upes Kand.

Avots: ME I, 759

ķeñcele [Karls.],

1) Hafersack, der den Pferden umgehängt wird
L., U.; [ķèncele Jürg. "vêžu ķesele]; ein Netzsack, worin die Fischer die gefangegen Fische tun Lasd.;

2) der Quirl:
kam tu mani mazu kūli ar tuo putras ķencelīti (Var.: mieturīti) BW. p. 3049;

3) d. Pl. ķe̦nceles Serb., = ķedeles, Beine;

4) ein oben und unten gleich breites hölzernes Geschirr mit zwei Henkeln
Naukschen;

5) ein schmutziges Geschirr
Salisb., Allend.;

6) Beerenbüschel, Nussbüschel
Oppek. n. U.

Avots: ME II, 365

[ķeselis U., = ķesele, ein Hafersack.]

Avots: ME II, 371

ķesene Selb., Spr., ķesele 1.

Avots: ME II, 371

[ķe̦sturis (?) "kāts vēžu ķeseles piestiprināšanai" Wilzen.]

Avots: ME II, 371

krîts, gew. Demin. krîtiņš,

1) Krebsnetz
Smilt., [Serbigal], gew. ķesele;

2) ein Fischkescher, Handfischnetz
Kaugershof, Buschh.; krīts - ap Kuldīgu tīkls zivju ķeršanai vienam cilvē̦kam Etn. I, 121;

[3) ein kleiner Netzbeutel, Fische aus der Kumme zu holen
U.] Nebst li. krýtis (gen. krýties fem. od. krýčio) "ein Fischkescher" (wohl zu li. krieti "fischen" le. kriet (s. dies), vgl. Leskien Abl. 275 und Būga KZ. LI, 141].

Avots: ME II, 283

lamât, - ãju, tr., schimpfen, schelten: saimnieks baŗ un lamā kalpu. Mit doppeltem Akk.: Jānītis meitiņas ķeseles lamaja BW. 22774. lamāt vienā mutes atpē̦tumā, unaufhörlich schimpfen; lamāt vai nuo pasaules ārā, fürchterlich schimpfen. Refl. - tiês,

1) einander schimpfen:
sievas pa istabu lamājas;

2) viel, fürchterlich schimpfen:
tur lamājas, ka visas malas skan. [Nach Walde Wrtb. ² 420, Boisacq Dict. 553 f., Güntert Kalypso 135 (von der Vorstellung des geöffneten Rachens ausgehend) zu le. lamata (s), li. lemoti "lechzen", gr. λαμός "Schlund" u. a.; andres (zu slav. lomiti "brechen" usw.) darüber Lewy PBrB. XXXII, 142.]

Avots: ME II, 417

me̦tams [li. mẽtamas, slav. metomъ], Part. praes. pass. von mest: me̦tams tīkls, das Setnetz, me̦tama ķesele, der Setzkescher zum Krebsen; me̦tama mašīna, die Wurfmaschine; gara me̦tamais, = garmetis; me̦tamais, der Prügel, ein Stock zum Hauen, Schlagen: saimnieks paķēris me̦tamuo LP. VII, 476. viens savīsta nuo lakata labu me̦tamuo Etn. III, 186; me̦tamie, ein Gestell zum Aufscheren Nurm., Gold. [n. Etn. IV, 146], Aufschersel L.

Avots: ME II, 606

I siêts (li. síetas "ein feines Sieb"),

1) das Sieb:
kratāmais s., grosses Riegensieb Bielenstein Holzb. 506; ašķu s., Rosshaarsieb; Marke des Imkers Bielenstein Holzb. vētījamais siets A. v. J. 1898, S. 11. Sprw.: caurs kâ siets;

2) der Weberkamm
St.;

3) Demin. siêtiņš ² "= ķesele" Barbern;

4) Demin. siêtiņš, das Siebengestirn
(li. dangaus sietas), der Orion U.: sietiņa zvaigznājs MWM. VI, 234. meitas sēd vakarā, sietiņā raudzīdamas. jau sietiņš pusnaktī, vēl meitiņas negulēja BW. 67821. sietiņš jau rādīja pāri pusnakiij Niedra;

5) siêtiņš, die mit Schellen versehene Handtrommel
U., das Tamburin Bielenstein Holzb. 735: bungas jeb sietiņš Antrop. II, 108. netrūka arī mūzikantu ar pijuolēm, sietiņu un klarneti BW. III, 1, 95. pūsti ragi, sistas bungas, trīcināti sietiņi Pas. IV, 483 (aus Selg.);

6) sieliņuos iet U., Etn. III, 188 od. sietiņus dzīt Etn. II, 70, ein Kinderspiel mit dem Plumpsack
U. sietiņu tecināt St., Sieb laufen lassen (ein abergläubisches Mittel, um Verborgenes zu entdecken). Nebst slav. sito (serb. sȉto) "Sieb" wohl zu sijāt, s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 459, Persson Beitr. 362, Boisacq Dict. 315, Trautmann Wrtb. 254, Būga KSn. I, 261.

Avots: ME III, 861

tar̃ba AP., Bershof, Wolm., Dond., Selg., Wandsen, (mit àr ² ) Bers., Kalz. u. a., tar̂ba ² BL, Brotsack, Quersack, Tonister, Jägertasche U., "= ķesele" Lieven-Bersen, Hafer- oder Mehlsack für Pferde Kegeln u. Waidau n. Latv. Saule v. J. 1927 , S. 617, Peb., Wolm., ein Fischersäckchen: medību tarba A. XXI, 534. nabaga tarba - gŗūta tarba RKr. VI, sak. v. 563. mēles te īste̦nā glābēja tarbā LP. 1V, 52. labāk ietu nabaguos ar tarbām apkārt VI, 120. pasniedza . . . tarbu iz alkšņa mizas taisītu Blaum. Pie skala ug. 127. dažādiem krāmiem piebāztu tarbu Poruk III, 20. raisīdama savu adīkļa tarbiņu Turg. Muiž. per. 144. iekūņuo savas uoliņas kā zīda tarbiņās A. XX, 42. ak tu ve̦ca nieku tārba! BW. 23438 var. ziepju tarba 23438, 2. me̦lu tarba, comm., Lügner(in) Mag. XIII, 2, 50. tar̃ba Bauske "= pļāpa". mātītes tarba, ein Schimpfname. Nebst li. tarbà "eine grössere Tasche" aus r. тóрба "Futtersack."

Avots: ME IV, 132

I vede Saikava, Schwanb., ve̦da "liela ķesele, ar kuo zivis zvejuo" Schwanb.; ein Netz, mit dem die Fischer vom Ufer aus, ohne ins Wasser zu gehen, fischen (ve̦da) Aiviekste: vai vedi nuo savas dzijas izmeti? iesim uz lieluo upi zvejuot Saikava. vajaga dukurēt dūšīgi, lai labāki zivis vedē Skrien ebenda. Zu vads II? Vgl. auch ahd. wetan "binden", air. fedan "Gespann", gr. ἐϑμοί· δεσμοί u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I. 256).

Avots: ME IV, 519

viênbridis Oknist, (mit iê ² ) Nigr. "ein Werkzeug zum Fischen für eine Person" (= ķesele?).

Avots: ME IV, 657

žārklĩtis,

1) eine zweizinkige Mistgabel
Adsel;

2) ein Reifen (?):
ķesele - izliektā kuoka žārklītī iestiepts linums Etn. II, 108. Mit eingeschobenem r zu žākle I?

Avots: ME IV, 797