II šķetêt,
heulen (vom Winde) Hug. n. Mag. IV, 2, 142:
sniega puteņi šķetēja R. Kam. 79;
zankend schimpfen (prs.
šķe̦tu) Stenden. Refl.
-tiês, sich ärgern, zürnen; toben, rasen, wüten Nigr.,
zankend schimpfen Golg., Stenden:
tas sāka šķetēties un dusmuoties uz sevi De̦glavs Rīga II, 1, 101.
velti dusmuoties un šketēties Lauks. kal. 1893.
tev ar tīk par katru nieciņu šketēties! neļauj bē̦rnam šķetēties Nigr.
kuo tu te šķetējies kâ ve̦lna mātīte! kad nevari ar cilvē̦kiem sadzīvuot, skrej mežā! ebenda.
bē̦rnam sasitās bļuodiņa, par kuo saimniece šķetējās visu dienu Stenden. Subst.
šķe̦tê̦tājs, wer zu zanken und schimpfen liebt Stenden:
viņš jau ir tāds nīgrs šķe̦tē̦tājs. Zu šķest.Avots: ME IV,
30,
31