Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ķezēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ķezēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)

aizķezēt

àizķezêt: auch Golg., (III p. prs. aizķez ) Grünwald.

Avots: EH I, 34

aizķezēt

àizķezêt, intr., sich mit Schmutz anfüllen, z. B. die Pfeife mit Nicotin: pīpis aizķezējis, neiet vairs dvaša cauri Grünh., Schrund., Stenden, Kursiten. kāpuostu griežamai mašīnai zuobi aizķezējuši: nemaz vairs neņe̦m (Ruhental u. a.).

Avots: ME I, 35

apķezēt

apķezêt, intr., beschmutzt werden, bekleben: mušas kājiņas apķez ar lipīguo gļuotu Vēr. II, 413.

Avots: ME I, 98

ieķezēt

‡ ìeķezêt, = ìeķept: akuoti ieķezējuši sietā tik lielā daudzumā, ka nevar vairs vētīt Dunika.

Avots: EH I, 525

ķezēt

I ķezêt,

1): auch Lng., Grünw.; arkls vai ecēšas mitrā zemē mē̦dz ķ. (aplipt ar zemi, nezālēm); ‡

7) = ķèzît 1 Auleja: ķ. kurpes pa dubļiem.

Avots: EH I, 698

ķezēt

‡ II ķezêt Warkl. "viel schwatzen".

Avots: EH I, 698

ķezēt

ķezêt, -u, ẽju, intr.,

1) kleiben:
šuodien māls tâ atglitējis, ka kājas sklid un ķez vien Janš.;

[2) auch ķezêtiês U., hudeln, langsam arbeiten;

3) ķezêties, sich besudeln
U.;

4) ķezêties, sich mit Treibeis belegen
U.;

5) sich ballen:
sniegs ķezējas U.];

6) ķezêtiês, streiten, sich zanken
Spr.

Avots: ME II, 372

noķezēt

nùoķezêt: auch Dunika; nuoķezējušas (mit Mistklumpen behaftet) guovis Frauenb.

Avots: EH II, 59

noķezēt

nùoķezêt, [nùoķezt Grünwald], intr., sich besudeln, schmutzig werden Līv.: [staigā tâ nuoķezis ("aplipis ar dubļiem" Wolgunt, Gramsden, Naud.), ka riebjas skatīties Grünh., Autz, Ruhental, Grünwald.]

Avots: ME II, 806

pieķezēt

pìeķezêt: aka pieķezējusi (schmutzig geworden) Segew.

Avots: EH II, 257

pieķezēt

pìeķezêt, unsauberwerden, vollkleben (intr.): pīpim cibuks pieķezējis Grünwald, Grünh. pieķezējusu tīklu tīra RKr. VI1,1225. gaisa caurumi nedrīkst būt pieķezējuši un pieputējuši Straut. Vesel. 31. slapju sienu grābjuot grābekļa zari pieķezē (pieķez Grünwald) ar sienu Sassm.

Avots: ME III, 263

saķezēt

saķezêt, verhunzen, verderben (tr.), besudeln: s. gaļas bļuodu (izje̦muot, bet neapē̦duot gaļu) N.-Peb. - Refl. -tiês, sich besudeln U.; in dieser Bed. in Dunika die aktive Form: papīris saķezējis.

Avots: ME III, 663

saķezēties

sakezêtiês, bei Glück saķezēt, mit Treibeis belegt werden U.: kas (= ūdens straumes) saķezēj[u]šas ir nuo salnas ("welche sich vor dem Reif scheuen") Glück Hiob 6, 16.

Avots: ME III, 663