Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ķezēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ķezēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)

aizķezēt

àizķezêt: auch Golg., (III p. prs. aizķez ) Grünwald.

Avots: EH I, 34


aizķezēt

àizķezêt, intr., sich mit Schmutz anfüllen, z. B. die Pfeife mit Nicotin: pīpis aizķezējis, neiet vairs dvaša cauri Grünh., Schrund., Stenden, Kursiten. kāpuostu griežamai mašīnai zuobi aizķezējuši: nemaz vairs neņe̦m (Ruhental u. a.).

Avots: ME I, 35


apķezēt

apķezêt, intr., beschmutzt werden, bekleben: mušas kājiņas apķez ar lipīguo gļuotu Vēr. II, 413.

Avots: ME I, 98


ieķezēt

ìeķezêt, = ìeķept: akuoti ieķezējuši sietā tik lielā daudzumā, ka nevar vairs vētīt Dunika.

Avots: EH I, 525



ķezēt

ķezêt, -u, ẽju, intr.,

1) kleiben:
šuodien māls tâ atglitējis, ka kājas sklid un ķez vien Janš.;

[2) auch ķezêtiês U., hudeln, langsam arbeiten;

3) ķezêties, sich besudeln
U.;

4) ķezêties, sich mit Treibeis belegen
U.;

5) sich ballen:
sniegs ķezējas U.];

6) ķezêtiês, streiten, sich zanken
Spr.

Avots: ME II, 372


ķezēt

I ķezêt,

1): auch Lng., Grünw.; arkls vai ecēšas mitrā zemē mē̦dz ķ. (aplipt ar zemi, nezālēm);

7) = ķèzît 1 Auleja: ķ. kurpes pa dubļiem.

Avots: EH I, 698


ķezēt

II ķezêt Warkl. "viel schwatzen".

Avots: EH I, 698


noķezēt

nùoķezêt: auch Dunika; nuoķezējušas (mit Mistklumpen behaftet) guovis Frauenb.

Avots: EH II, 59


noķezēt

nùoķezêt, [nùoķezt Grünwald], intr., sich besudeln, schmutzig werden Līv.: [staigā tâ nuoķezis ("aplipis ar dubļiem" Wolgunt, Gramsden, Naud.), ka riebjas skatīties Grünh., Autz, Ruhental, Grünwald.]

Avots: ME II, 806


saķezēt

saķezêt, verhunzen, verderben (tr.), besudeln: s. gaļas bļuodu (izje̦muot, bet neapē̦duot gaļu) N.-Peb. - Refl. -tiês, sich besudeln U.; in dieser Bed. in Dunika die aktive Form: papīris saķezējis.

Avots: ME II, 663


saķezēties

sakezêtiês, bei Glück saķezēt, mit Treibeis belegt werden U.: kas (= ūdens straumes) saķezēj[u]šas ir nuo salnas ("welche sich vor dem Reif scheuen") Glück Hiob 6, 16.

Avots: ME II, 663