ķeze
ķeze (s. unter ke̦za 1): pa dziļiem ūdeņiem, kam virsū sniega ķ. Dünsb. Skaistā Mīle 12.
Avots: EH I, 698
Avots: EH I, 698
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ķeze' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ķeze' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
ķeze
ķezeklīgs
ķezele
ķezeni
ķe̦ze̦ni, v Treibeisstücke: šuodien upē iet cauru dienu ķe̦ze̦ni Nigr. [Vgl. ķe̦za 1.]
Avots: ME II, 372
Avots: ME II, 372
Šķirkļa skaidrojumā (3)
ķeza
ķe̦za, ķeze,
1) Schmutz, schlechtes Essen
Kokn. n. U.; schmutziges Gerümpel U.; eine Pfütze; aneinanderhängendes Treibeis U.;
2) die Widerwärtigkeit,
[in Erlaa und N. - Peb. n. U. für puosts], das Malheur: viņš bija iekūlies ķe̦zā. nu reiz e̦smu nuo ķe̦zas laukā. ķe̦za ķe̦zas galā;
3) Zank, unklarer Streit, verwickelter Prozess
U.
Avots: ME II, 372
1) Schmutz, schlechtes Essen
Kokn. n. U.; schmutziges Gerümpel U.; eine Pfütze; aneinanderhängendes Treibeis U.;
2) die Widerwärtigkeit,
[in Erlaa und N. - Peb. n. U. für puosts], das Malheur: viņš bija iekūlies ķe̦zā. nu reiz e̦smu nuo ķe̦zas laukā. ķe̦za ķe̦zas galā;
3) Zank, unklarer Streit, verwickelter Prozess
U.
Avots: ME II, 372
ķezēklis
ķezêklis Smilt.,
1) das Hindernis
Kand., [Kl., Gr. - Sessau]: kuo tu tuo ve̦cuo līdz vazāji? par ķezēkli Hug. daudz vietās uz ceļa gadās priekšā arī daži ķezēkļi Dünsb.;
2) der Windbeutel, Tölpel:
ķezēklis tāds! Drūva II, 274;
[3) ķezeklis U., ein Schmierfink; ein Pfuscheŗ der mit der Arbeit nicht fertig wird].
Avots: ME II, 372
1) das Hindernis
Kand., [Kl., Gr. - Sessau]: kuo tu tuo ve̦cuo līdz vazāji? par ķezēkli Hug. daudz vietās uz ceļa gadās priekšā arī daži ķezēkļi Dünsb.;
2) der Windbeutel, Tölpel:
ķezēklis tāds! Drūva II, 274;
[3) ķezeklis U., ein Schmierfink; ein Pfuscheŗ der mit der Arbeit nicht fertig wird].
Avots: ME II, 372
ķiza
ķiza, ķize, lokal, z. B. in Kruhten LP. VII, 106, für ķe̦za, Malheur, Pech: ķiza, ķiza (Var.: ķe̦za) vanagam, balta vista kaņepēs BW. 17933, 2. Dieses ķiza, ķize dient im Nom. u. Akk. [?] als Interjektion der Schadenfreude [Vgl. estn. kis]: ķiz, ķiz (Var.: ķize, ķizi, ķizu, ķe̦za, ķeze, ķe̦zu) vanadziņ, zīlīte dzied kaņepēs BW. 17933. ķizi, ķizi, tuo vajaga le̦pnam tautu dēliņam BW. 21965, 3. Die Interj. ķiz, ķizi, ķizu wird oft zum Necken, Reizen angewandt, indem man dem Geneckten einen angenehmen Gegenstand zeigt, ihn aber demselben nicht gibt: ķizu, ķizu, e̦lu, kas manā ruociņā BW. 6296 var.
Avots: ME II, 387
Avots: ME II, 387