Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ķibele' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ķibele' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
ķibele
ķibele, [Gezänk, Händel U.]; Malheur, Pech, Unannehmlichkeit, Schwierigkeit, Patsche [Wolm.], Kand., Sessw.: bet nu bijusi savāda ķibele LP. V, 108. viņš nāca ķibelēs St. [Auf li. kiba "придирка, прицѣпка" beruhend? Vgl. Sommer Balt. 205, aber auch ķibelêtiês.]
Avots: ME II, 378
Avots: ME II, 378
Šķirkļa skaidrojumā (15)
apziņa
apziņa, das Wissen um etw.,
1) die Aufsicht, die Fürsorge:
vakarbrālis līgaviņu tur savā apziņā, ka tai nenuotiek ķibele RKr. VI, 87;
2) bez apziņas, ohne das gehörige Wissen bei einer unzähligen Menge, daher unzählig, ungemein viel, reichlich:
tur uz reizi gadījušās zemenes bez apziņas LP. IV, 217. ķēniņa pilī viesu bez apziņas IV, 52, 161;
3) das Bewusstsein:
pie skaidras apziņas būt, bei klarem Bewusstsein sein Kaudz. M. le̦pnā apziņa, ka Sofiju pavadījis, tā arī bija kuo vērts A. XX, 105;
4) das Gewissen,
gew. mit dem Zusatz sirds: sirdsapziņa.
Avots: ME I, 137
1) die Aufsicht, die Fürsorge:
vakarbrālis līgaviņu tur savā apziņā, ka tai nenuotiek ķibele RKr. VI, 87;
2) bez apziņas, ohne das gehörige Wissen bei einer unzähligen Menge, daher unzählig, ungemein viel, reichlich:
tur uz reizi gadījušās zemenes bez apziņas LP. IV, 217. ķēniņa pilī viesu bez apziņas IV, 52, 161;
3) das Bewusstsein:
pie skaidras apziņas būt, bei klarem Bewusstsein sein Kaudz. M. le̦pnā apziņa, ka Sofiju pavadījis, tā arī bija kuo vērts A. XX, 105;
4) das Gewissen,
gew. mit dem Zusatz sirds: sirdsapziņa.
Avots: ME I, 137
izpalīgs
izpalĩgs, Hilfe, Rat: beidzuot atrada vis˙maz uz laiku izpalīgu Pūrs III, 4. paraudzīt kādu izpalīgu savai ķibelei Vīt. 46.
Avots: ME I, 778
Avots: ME I, 778
kankale
ķērneklis
‡ ķẽrneklis Stenden,
1) eine knitfliche, lästige Arbeit:
tāds ķ.: jālāpa saplīsis tīkls!
2) = ķe̦za 2, ķibele: uznāks vēl policija: tad būs ķ.
Avots: EH I, 700
1) eine knitfliche, lästige Arbeit:
tāds ķ.: jālāpa saplīsis tīkls!
2) = ķe̦za 2, ķibele: uznāks vēl policija: tad būs ķ.
Avots: EH I, 700
ķibelēt
ķibelêt, -ẽju, Händel machen; Hindernisse in den Weg stellen, Unannehmlichkeiten bereiten, belästigen: mātes dēļ mani neķibēlē vairāk LP. IV, 81. pabēris ērzelim auzas, lai neķibe̦lē̦tu viņu IV, 203. visādi mēdza panāksniekus ķibelēt BW. III, 1, 37. Refl. -tiês, sich zanken, in Unfrieden leben. Subst. ķibelêšana, das ķibelēšanas iekšā BW. III, 1, 40; ķibe̦lê̦tãjs, einer, der Schwierigkeiten macht: precinieks mācēja ķibe̦lētājiem labi pretī strīdēties BW. III, 1, 57. [ķibelêt wohl von ķibele abgeleitet, während ķibelêties wohl aus mnd. kibbelen "in Wortwechsel sein" entlehnt ist, vgl. Thomsen Beröringer 261.]
Avots: ME II, 378
Avots: ME II, 378
ķibelnieks
ķibelniẽks, ‡
2) jem., der sich oder andern
ķibeles bereitet (dazu fem. kibelnîca) Oknist; ‡
3) "ein Gerät, das bei der Arbeit bricht und dadurch eine
kibele bereitet" Oknist.
Avots: EH I, 701
2) jem., der sich oder andern
ķibeles bereitet (dazu fem. kibelnîca) Oknist; ‡
3) "ein Gerät, das bei der Arbeit bricht und dadurch eine
kibele bereitet" Oknist.
Avots: EH I, 701
ķimpele
ķiņķis
ķirza
klipe
nejēgs
nejẽ̦gs, nejẽ̦gulis, f. -le,
1) ein Einfältiger, Alberner:
ar tādiem nejē̦giem ir tikai ķibele vien LA. tie nav vis nejē̦ga vīriņi Dünsb. Sprw.: ar nejē̦giem nav laba smiešanās;
[2) ein Schwächling
Dond.: kāds viņš nejē̦gs, nevar ne maisu panest].
Avots: ME II, 717
1) ein Einfältiger, Alberner:
ar tādiem nejē̦giem ir tikai ķibele vien LA. tie nav vis nejē̦ga vīriņi Dünsb. Sprw.: ar nejē̦giem nav laba smiešanās;
[2) ein Schwächling
Dond.: kāds viņš nejē̦gs, nevar ne maisu panest].
Avots: ME II, 717
peņķis
penteris
peñteris, ‡
3) penters "ķe̦za, ķibele, sarežģījums" Sauken n. Etn. IV, 164; ‡
4) "?": mazi nāca Jāņa bē̦rni, cits p., cits tenteris, cits līkām kājiņām BW. 32642.
Avots: EH II, 223
3) penters "ķe̦za, ķibele, sarežģījums" Sauken n. Etn. IV, 164; ‡
4) "?": mazi nāca Jāņa bē̦rni, cits p., cits tenteris, cits līkām kājiņām BW. 32642.
Avots: EH II, 223
purza
raits
II raits, undicht (um Mitau); leer; frei; rein: raita istaba. kad mušas izdzītas, tad paliek raits. laužu drūzmai izklīstuot paliek raitāks Kav. nu ir piedarbs raits nuo pe̦lum Alksnis-Zundulis. kuoki meža malā me̦tas jau raitāki Mitau. palika jau raĩtāks N. Bergfried. ielas palikušas gan˙drīz raitas Līguotnis Stāsti I, 63. raituo ratu dimda Duomas III, 1236. tik tukša un ràita man pasaule šķiet Vēr. 215. e̦ze̦rs pilnīgi raĩts nuo le̦dus Janš. Dzimtene V, 247. prāts nuo ikdieniškām rūpēm raits A. XI, 453. nuo tās ķibeles es tagad raĩts Nigr. nuost nuo krūts man sluogi veļas, bē̦du māktais prāts tuop raits Plūd. tas smagas bruņas ne̦s; es - viegls ràits Rainis. ja... tas (bērns)... pazūd... dzelmē, tad viņa ir nuo tā svabada.:. uz visiem laikiem, un viņa ir atkal tada pat raĩta kā katra cita meita Janš. Dzimtene V, 438. tagad e̦smu raits nuo visiem netīrumiem Hasenpot. Vgl. raids II.
Avots: ME III, 471, 472
Avots: ME III, 471, 472