nejēgs

nejẽ̦gs, nejẽ̦gulis, f. -le,

1) ein Einfältiger, Alberner:
ar tādiem nejē̦giem ir tikai ķibele vien LA. tie nav vis nejē̦ga vīriņi Dünsb. Sprw.: ar nejē̦giem nav laba smiešanās;

[2) ein Schwächling
Dond.: kāds viņš nejē̦gs, nevar ne maisu panest].

Avots: ME II, 717


nejēgs

nejẽ̦gs,

1): auch Dunika, Pas. XV, 152;

2): auch Dunika;

3) "ziemlich klein und dumm"
Dunika.

Avots: EH II, 13