Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ķibt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ķibt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

apķibt

apķibt, ‡

2) = aplipt OB., Rutzau: zābaki apķibuši. Refl. -tiês, sich umklammern: a. ap kaklu Kal., Rutzau.

Avots: EH I, 96

apķibt

apķibt [entl. aus li. apkìbti], intr., fallen um etw., umarmen: apķibis man ap kaklu, raudāja kā mazs bē̦rns Grob. n. Etn. IV, 17.

Avots: ME I, 98

ķibt

ķibt,

1): papīris ķīb ("līp") pie pirkstiem Dunika; ‡ 2; (prs. ķibju) "greifen"
Rutzau: ķ. ap kaklu.

Avots: EH I, 701

ķibt

[ķibt Wid., Rutzau, haften, hängen bleiben: ķibt ap kaklu. Aus li. kìbti dass.

Avots: ME II, 378

pieķibt

pìeķibt, ankleben (intr.): papīris pieķiba pie plaukstas Rutzau.

Avots: ME III, 264

Šķirkļa skaidrojumā (3)

apķipt

‡ apķipt, Praes. -ķîpstu 2 , Prt. -ķipu. = aplipt Dunika OB.: pastalas apķipušas ar mālis. Vgl. apķibt.

Avots: EH I, 96

ķībt

ķībt [?], -stu, -u, intr., haften, ankleben Kronw. n. U. Vgl. ķibt.

Avots: ME II, 387

saķibināt

saķibinât "likt saķerties": s. bē̦rnus ap kaklu. Refl. -tiês, sich verfangen, einander umfassen: naģes saķibinājušās Dunika. saķibt, intr., anhangen, kleben bleiben (von mehrern Subjekten): dadži saķibuši pie biksēm Dunika.

Avots: ME II, 663