Paplašinātā meklēšana

‡ àizķirinât, lose anhängen oder vorhängen Stenden.

Avots: EH I, 35

‡ apķirinât,

1) behängen
Kal., OB.: a. siênu ar me̦ncām;

2) leichthin befestigen:
viņš šķūnim dēļus tikai tâ apķirinājis - krīt jau atkal nuost Stenden. Refl. -tiês, sich umklammern: a. ap kaklu Kal., Rutzau.

Avots: EH I, 96

‡ ìeķirinât Dunika, = ìeķibinât. Refl. -tiês Dunika, = ‡ ìeķibinâtiês: ie. luogā, sich aus demFenster hinausbeugen.

Avots: EH I, 525

‡ izķirinât Dunika, = izkārt. Refl, -tiês ebenda, = izkãrtiês: i. pa·luogu ārā.

Avots: EH I, 461

ķirinât, ‡

2) "vārdzināt; schlecht mit jem. umgehen" Sonnaxt. Refl. -tiês: auch NB. Zur Bed. vgl. auch ‡ apķirinât.

Avots: EH I, 704

ķirinât, tr., etw. vor jemands Augen fassen, es hin- und herdrehen, es in die Höhe heben, die Würde des Gegenstandes zur Schau stellend, diesen Gegestand aber der Person, der er gezeigt wird, nicht geben, reizen, necken: kuo nu ķirini ābuolu naguos, duod man viņu Lautb. visu nakti ķirināja (vainadziņu) uz tē̦rauda zuobeniņu Ltd. 788. [aiz vienas kājas ķrinât (karinât) Dunika, Wandsen, Nigr.] Refl. -tiês, sich an etw. fassen, hangen Ahs., [Dond.], tändeln, sich abguälen: [kuo tu kuokā tâ ķrinies? vari nuokrist zemē Dond.] bē̦rni ķirinājas pie piedarba durvīm, t. i. pieķeŗas pie durvju šķē̦rskuoka un tad šurpu turpu šūpuojas Gold., Wid. puika ķirinājās kuoka zaruos Ahs. kad panāksnieku ve̦cākais un brūtes brālis bija apkarināti krusta dvieļiem, pie kuŗiem katruos sānuos ķirinājās pāris cimdu... RKr. XVI, 218. dzeņi lielāku daļu laika pavada, ķirinādamies pie kuokiem MWM. VI, 946. kamē̦r šie tur gar bungvāli ķirinājās... LP. VI, 522. [Wohl eher aus li. kìrinti "дразниц" entlehnt als unabhängig davon zu (aiz) kar̂t (vgl. karinât) od. ķer̂t gebildet.]

Avots: ME II, 383, 384

‡ nuoķirinât Frauenb. "sakaût": kad es tevi nuoķeršu, tad nuoķirināšu.

Avots: EH II, 59

paķirinât, eine Weile ķirinât: p. peli aiz astes, siļķi aiz žaunām Dunika.]

Avots: ME III, 53

‡ pãrķirinât Dunika, hinüber hängen: p. kre̦klu pāri par žuogu. Refl. -tiês (s. ME. III, 162),

1): auch Dunika; ‡

2) zu viel tollen
Vank.

Avots: EH II, 204

pãrķirinâtiês, = pārkārtiês: puišelis, pārķirinājies pār dārza sē̦tu, sniedzās pēc ābuoļiem Dond.

Avots: ME III, 162

‡ pašķirinât Warkl. "pašķirt".

Avots: EH II, 179

‡ saķirinât Dunika, = sakãrt: puišelis saķirinājis visus nuosistuos ķirminus uz žuoga. Refl. -tiês Dunika, sich aufhängen (nicht in der Bed. "sich erhängen"; von mehreren Subjekten): bē̦rni saķirinājušies uz žuoga.

Avots: EH II, 422

šķirinât,

1): (ein Kind) von der Mutterbrust entwöhnen
Zirsten, Senkeviča Godi Vidus-Kursā, S. 38; ‡

2) sondern, voneinander trennen:
šķirini ... aitas! A. Brigadere Sk. v. 94. muižā šķirināja (sortierte) zirņus Janš. Līgava I, 20.

Avots: EH II, 637

šķirinât, Abschied nehmen lassen Bauske: pruotu..., re̦dzu..., rītā mani šķirinās: tē̦vs darīja alutiņu, māte cepa plācenīšus BW. 15982.

Avots: ME IV, 44

uzķirinât, = uzķibināt l, leicht aufhängen: uzķirinat tārpu uz āķa Stenden. uzķirinājis svārkus - tikkuo piedūruos, nuokrita uz˙reiz zemē ebenda. drāti uz puodiņa (auf den Isolator) tikai tâ uzķirinājis - vējš nuogāza zemē ebenda. Refl. -tiês, sich leicht (z. B. an einer Hand) aufhängen: kâ tu esi uzķirinājies - nuokritīsi zemē! Stenden.

Avots: ME IV, 350