slìept 2 Lös., Fest., Bers., Laud., Nerft,
sliepju, sliepu "ohne Ziel od. ohne Erfolg gehen" Laud.;
die Füsse schleppend gehen Schwanb.;
ungewandt gehen (mit
ìe 2 ) Golg.;
eilig gehen (mit
ìe 2 ) Selsau, Gr.-Buschhof;
etwas hinken (von einem Tier): puisis sliepj uz meitām, sivē̦ns uz ķirpu Lös., Fest., Bers., Laud., Nerft.
suoms slēpēm sliepj uz e̦zaru Stari II, 416.
mērnieciņš ... sliep[j] pa purviem kâ meža vepris Ezeriņš Leijerk. I, 172.
šis ... bieži sliepa uz muižu RA.
ja ir kāds grasis kabatā, sliep[j] tik tūliņ pruom uz kruogu Laud.
tā sliepa, sliepa visu vasaru un beigās par pateicību algas nevar izmaksāt ebenda.
viņas vīrs tiešām sliepj (schleicht?) man pakaļ vairāk nekâ vajadzīgs Latvija 1907, № 124.
Wohl zu ndl. slibberen "gleiten", woneben ide. sleib- in mnd. slīpen "schleichen", ahd. slīfan "gleiten" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 391).Avots: ME III,
939