Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ķirpu' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ķirpu' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

ķirpu

ķirpu! Interj. zur Bezeichnung des Sprunges, ähnlich wie cilpu, ķilku u. a. S. ķirpuôt.

Avots: ME II, 385

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

ķirpot

ķirpuôt, intr., springen, laufen: ķirpu, ķirpu zaķītis lēca nuo aparas aparā; tâ ķirpuoja (Var.: cilpuoja, ķilkāja) dē̦la māte, dē̦lam sievas me̦kle̦dama BW. 23568, 1.

Avots: ME II, 385

Šķirkļa skaidrojumā (5)

ķirpa

I ķir̃pa,

1) [ķir̃pa Treiden,
ķir̂pa Kr.], der Heu-, Getreide- und Flachshaufe Sunzel, [Ramelshof, ķir̃pa, Heuhaufe Wolm., PS., N. - Peb., Schujen, ķir̃pa Drosth., ķir̂pa Kl., Getreidehaufe; ķir̃pa Trik., ķir̂pa Jürg., ķipra Bers., Getreidehaufe]: ķipra ir gare̦ni salikta siena guba Serb., Lis.; - neaugsta četrstūŗaina labības kaudze [ķìrpa Burtn., Stackeln, ķir̂pa 2 Allend., ķir̂pa Kalz.]. sienu, vasarēju saliek ķirpās. dievs duod miežu arājam simtu ķirpu tīrumā BW. 28258. nuoplūktus linus save̦d gubā pie kārsta sukāšanai, tā ar linu ķirpa Serb. [auzu ķirpas galiņā BW. 33060, 6 (aus Līvāni)];

2) auch das Gestell für Flachs: viņš nesa linsē̦klu ķirpai žuburus Poruk. Vgl. stirpa, tirpa.

Avots: ME II, 385


ķirpa

II ķipra,

1) der Holzwurm
(gew. ķipris): ragana ielīduse ķirpu izē̦stā stabā LP. V, 9. nedz sprāgst tas, nedz grauž tuo ķirpas Dünsb.;

2) der Pl. ķirpas, der mehlartige, vom Bohren des Holzwurmes entstandene
Staub.

Avots: ME II, 385


ķirpot

II ķir̂puôt 2 AP., = ķir̃mêt 1: ķirpuotās gultas Veselis Netic. Toma mīlest. 168.

Avots: EH I, 704


satupināt

satrupinât: ja neizlasīs ietrupušuos kartupeļus, tad satrupinās visu ķirpu Lemb.

Avots: EH XVI, 457


sliept

slìept 2 Lös., Fest., Bers., Laud., Nerft, sliepju, sliepu "ohne Ziel od. ohne Erfolg gehen" Laud.; die Füsse schleppend gehen Schwanb.; ungewandt gehen (mit ìe 2 ) Golg.; eilig gehen (mit ìe 2 ) Selsau, Gr.-Buschhof; etwas hinken (von einem Tier): puisis sliepj uz meitām, sivē̦ns uz ķirpu Lös., Fest., Bers., Laud., Nerft. suoms slēpēm sliepj uz e̦zaru Stari II, 416. mērnieciņš ... sliep[j] pa purviem kâ meža vepris Ezeriņš Leijerk. I, 172. šis ... bieži sliepa uz muižu RA. ja ir kāds grasis kabatā, sliep[j] tik tūliņ pruom uz kruogu Laud. tā sliepa, sliepa visu vasaru un beigās par pateicību algas nevar izmaksāt ebenda. viņas vīrs tiešām sliepj (schleicht?) man pakaļ vairāk nekâ vajadzīgs Latvija 1907, № 124. Wohl zu ndl. slibberen "gleiten", woneben ide. sleib- in mnd. slīpen "schleichen", ahd. slīfan "gleiten" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 391).

Avots: ME III, 939