satrupinât, tr., fakt. zu satrupêt, verfaulen, vermodern lassen, machen Spr.; weich schlagen Lös.: ja pazaļu ābuolu grib ēst, tad tas jāsatrupina (jāsadauza mīksts) Lös.

Avots: ME III, 766

satrupinât: ja neizlasīs ietrupušuos kartupeļus, tad satrupinās visu ķirpu Lemb.

Avots: EH II, 457