Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ķiskas' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ķiskas' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

ķiskas

ķiskas, das Eingeweide Serb., Paul. [Aus estn. kitk "ausgenommenes Fischeingeweide" oder] nebst ķišķi aus r. кишкá "Darm"?

Avots: ME II, 386

ķiskas

I ķiskas: auch Durben, Sermus.

Avots: EH I, 705

ķiskas

II ķiskas (unter ķiskâds): auch NB., Perkunen.

Avots: EH I, 705

paķiskas

paķiskas [N.-Peb., unbrauchbare] Gedärme W.-Livl. n. U. [Zu kiškas.]

Avots: ME III, 53

Šķirkļa skaidrojumā (4)

izķīķot

[izķīkuôt Gorrosen], izķīķêt, tr.,

1) ausweiden:
reņģes, zivis;

2) reinigen:
vai tu ķiskas izķīķējis (izīrīji) Serb., PS.

Avots: ME I, 760

ķiskad

ķiskad = kas zin kad, irgendwann, einmal Anzen: mutīti tas ķiskas devis Mag. III, 3, 17; IV, 2, 121. [Wohl aus liv. kis "wer" (für le. kas) + (zina "weiss") + kad.]

Avots: ME II, 386

ķiskāds

ķiskâds, irgend einer, ein beliebiger; ķiskas, irgend jemand: ķiskas pajēma ķiskādu meitu; ķiskas atjāja panākstuos Bassen BW. 20848, Kalleten, Nigr. Vgl. ķiskad.

Avots: ME II, 386

muļķisks

mulˆķisks, [* muļķs], dumm, töricht, einfalltig: muļķiskas duomas. viņš nuožē̦luoja, ka muļķiski bij darījis A. XI, 478. [nerunā jel tuo muļķuo zemnieku valuodu! Deglavs Rīga II, 1, 221. mani tik muļķu izaudzināja LP. IV, 46.]

Avots: ME II, 666