mul̂ķisks, [* muļķs], dumm, töricht, einfalltig: muļķiskas duomas. viņš nuožē̦luoja, ka muļķiski bij darījis A. XI, 478. [nerunā jel tuo muļķuo zemnieku valuodu! Deglavs Rīga II, 1, 221. mani tik muļķu izaudzināja LP. IV, 46.]

Avots: ME II, 666

muļˆķisks: viņš runā pa˙visam muļˆķiski ² Kand.

Avots: EH I, 831