Paplašinātā meklēšana

‡ izķizinât Dunika, Perfektivform zu ķizinât I: puiši meitas izķizināja ar siera gabalu.

Avots: EH I, 461

ķiz, = ķic, ķič: ķic (Var.: ķiz, ķič) aitiņa BW. 29078, 1.

Avots: ME II, 387

ķiza: vienam ķe̦za, uotram ķ. Janš. Līgava II, 306. viņai dzīve ir ķ. 313.

Avots: EH I, 705

ķiza, ķize, lokal, z. B. in Kruhten LP. VII, 106, für ķe̦za, Malheur, Pech: ķiza, ķiza (Var.: ķe̦za) vanagam, balta vista kaņepēs BW. 17933, 2. Dieses ķiza, ķize dient im Nom. u. Akk. [?] als Interjektion der Schadenfreude [Vgl. estn. kis]: ķiz, ķiz (Var.: ķize, ķizi, ķizu, ķe̦za, ķeze, ķe̦zu) vanadziņ, zīlīte dzied kaņepēs BW. 17933. ķizi, ķizi, tuo vajaga le̦pnam tautu dēliņam BW. 21965, 3. Die Interj. ķiz, ķizi, ķizu wird oft zum Necken, Reizen angewandt, indem man dem Geneckten einen angenehmen Gegenstand zeigt, ihn aber demselben nicht gibt: ķizu, ķizu, e̦lu, kas manā ruociņā BW. 6296 var.

Avots: ME II, 387

ķizêtiês U., schadenfroh sein.

Avots: ME II, 387

ķi˙zi? wer weiss: ķi..zi, vai tas tâ būs? Kalleten. Gew. ka˙zi. Vgl. ķiskad.

Avots: ME II, 387

ķizikas: in Dunika - ķiz(i)kas; ähnlich ebenda: ķiz(i)˙kâ, ķiz(i)˙kâds, ķiz(i)˙kur.

Avots: EH I, 705

[ķizikas Dunika, Nigr., ķizi˙kas Gr. - Essern, = kas zin kas, jemand: ķizikas gar durvīm grabinājas.]

Avots: ME II, 387

I ķizinât: nuo Jūsu suolījuma, kuo man ķizinājāt; ka ... vedīšuot atkal sev līdza, ... neiznāks ne˙kas Janš. Bandavā II, 178. puišelis ķizinātājai gre̦dze̦nu nuomauca Līgava I, 358. Refl. -tiês,

1): nedillinies un neķizinies viņam pretī!
Janš. Līgava I, 207; Neckerei treiben; Händel suchen Segew.

Avots: EH I, 705

I ķizinât, ķizît, -ĩju, tr., jem. etwas Angenehmes zeigen, es aber nicht geben [Dond.], oder es sich nicht gönnen, necken, reizen, zergen, schadenfroh ķiz, ķiz sagen, indem man mit dem rechten Zeigefinger den linken streicht [Dunika]: redz, neģēlis kāds, nuoņēmis gre̦dze̦nu, nāk te sē̦tā ķizināt LP. V, 302. [viņš savu naudu ķizina priekšā U.] kuo tu te viņam ķizī, ka tu viņam neduod Wain. nu tad ēdi vienu (ābuolu)! kuo tu ķizini! LP. VI, 865. [(kurpītis) skaudīgā priekā vīstīja dūres pa gaisu, ķizinādams Ādamam atslēgu Janš. Dzimtene ² I, 52.] mazais viņu ķizināja un teica: ķiz, ķiz, brālīt, man astuoņi zirgi, tev ne˙viena JK. V, 109. saimniece man ķizīja, ka es vīru nedabūju VL. Refl. -tiês,

1) sich necken, charmieren:
ilgi viņi nedabū ķīķēties un ķizināties Janš. [Bārenīte 29];

2) nach etw. streben, verlangen
Lems., Salis n. U.;

3) wiederholt
ķizinât: kuo ķizinies? pietiek jau Dunika.

Avots: ME II, 387

II ķizinât Biel. n. U., forschen. [Wohl aus liv. küzz resp. estn. küzima "fragen", s. Thomsen Beröringer 262.]

Avots: ME II, 387

III ķizinât, tr., beschmutzen, beschmieren: vai es iešu nagus ķizināt gar kunga mantu? Alm. vai mēs iesim gar viņu nagus ķizināt Alm. Refl. -tiês, sich beschmutzen, beschmieren: bē̦rni ķizinās Degl.

Avots: ME II, 387

ķizît (unter ķizinât I ),

1): auch Dunika, NB.; satvēra ķizītuo ābuoli ar. visu ruoku Janš. Līgava II, 353. kamē̦r kriņģelis nav vēl ruokā, netīk tuo citiem ķ. Bandavā I, 14; ‡

2) "trotzen"
Gramsden.

Avots: EH I, 705

‡ ķiz˙kad Dunika, wer weiss, wann: ķ. viņš atkal atnāks.

Avots: EH I, 705

‡ ķizulîgs Segew., händelsüchtig.

Avots: EH I, 705

‡ nuoķizinât Frauenb. "etwas Schönes zeigen und nicht geben".

Avots: EH II, 59

[paķizinât, ein wenig ķizinât I Dunika.]

Avots: ME III, 53

‡ paķizît, ein wenig necken (reizen), indem man etwas zeigt, aber nicht gibt Dunika; neckend (reizend) zeigen: iešāvies prātā palielīties ar savu sle̦pe̦nuo dailumu, un viegli tai nācies tuo mēnesim p., uzraujuot vienīguo drēbes gabalu uz augšu Janš. Bandavā I, 246. gribē̦dama tuo (scil.: gre̦dze̦nu) p. citiem ganiem Līgava I, 358.

Avots: EH II, 147

ūķizers Vīt., = ūķeris, ūķis III.

Avots: ME IV, 408

‡ uzķizinât, neckend od. reizend jem. sich hinaufbegeben machen: pate uzķizināja jaunkungu augšām Janš. Līgava II. 397.

Avots: EH II, 727

el, el BW. 24758, elele BW. 24758, 2, e̦lu BW. 6296, Interj. zum Ausdruck des Spottes: ķizu, ķizu, e̦lu, kas manā ruociņā.

Avots: ME I, 567

ķic! kic! Serbigal, kīc! Etn. III, 11, ķič! Interj., mit welcher Katzen, Schafe, Ziegen gescheucht werden: ķic kaķīti, raibacīti BW. 26487. kic, kaķi, peļuot! 2259. ait, kic kūtī Etn. II, 13. kic (Var.: ķič, ķiz) aitiņa BW. 29078. ķic pa ceļu, tautu meitas kazlēniņi 16499.

Avots: ME II, 378

ķivelis, ein Vogel: ķizu, ķizu ķiveļam, strautā dzert nedrīkstēja; citi putni aku raka, tu staigāji le̦lluodams BW. 2605.

Avots: ME II, 387

ķiž, = kiž, ķizi, ķizu: ķiž, ķiž, māsiņ, tuo es tev suolīju BW. 17472.

Avots: ME II, 387

‡ kiz˙kas Kal., = ķizikas: mežmalē k. varen kuoši taurē Janš. Bandavā II, 253. iebrauc k. divēju kamanu sē̦tā Mežv. ļ. II, 13.

Avots: EH I, 607

‡ ķurulis, ein gewisser Vogel: ķizu, ķizu ķuruļam (Var.: cīruļam, ķiveļam), purvā dzert nedabūsi; citi putni aku raka, tu staigāji zābakuots BW. 2605, 1 var.

Avots: EH I, 708

nùovẽlêt,

1) anwünschen:
ķizu, ķizu, bāleliņ, tuo es tev nuovēlēju (vgl. BW. 21936);

2) [zugestehen
U.], gönnen: kāzenieki negrib svešiem ļaudīm naktsmāju nuovēlēt BW. III, 1, 23;

3) widmen:
kad bites spietuo, tad, jaunā kuokā liekuot, tās nuovēlē Ūsiņa apsardzībai LP. VII, 368;

4) bestimmen, vermachen:
tas bijis... dieva nuovē̦lē̦ts LP. VII, 870. šuo naudu varuot tikai tie dabūt, kam viņa e̦suot nuovē̦lē̦ta Etn. I, 115. māte mani auklē̦dama vāciešam nuovēlēja BW. 10226. Refl. -tiês, sich gönnen: pat ne nabagiem viņš nenuovēlējies dāvaniņu pasniegt LP. V, 228.

Avots: ME II, 885

šķist: prt. *šķītu (> ostle. škeitu) Tdz. 38125; lielāku laimi sirds nevar vairs š. Janš. L. dzejas pag. 170. šķietu sev pretī līksmās ... acis Daugava 1937, S. 198. kuo tu šķiet, kuo tu duomā Blaum. Raksti IV ⁵ (1937), 198. šķizdami, ... Jānis e̦suots ... pestītājs Manz. Post. I, 28. šķietu: tur mani kāds sauc Fr. Bārda Zemes dēls ⁷ 228. Refl. -tiês: nešķietuos, ka mūsu starpā tāds pagāns ... ir Manz. Post. I, 14. šķietas (= izliekas) kâ ienācējs Pas. XII, 151. šķitīsimies ... tuos ne˙maz nere̦dzam Janš. Dzimtene III, 41.

Avots: EH II, 638

*stāģe od. *stāģis "?": ķizi, ķizi tautām, pietrūka stāģu..., atlika dāvanu BW. 25562.

Avots: ME III, 1050

II tī, Interjektion, beim Necken gebraucht: tī, tī (Var.: ķizi, kizi), tuo vaj[a]dzēja le̦pnam tē̦va dēliņam BW. 21965, 3 var.

Avots: ME IV, 199