Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ļakstīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ļakstīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)

aizšļakstīt

‡ àizšļakstît, schallend (mit einer breiten Masse) vollspritzen (tr.) Warkl.: a. kam acis ar dubļiem.

Avots: EH I, 56

ļakstīt

‡ ļakstît (?), = šļakstêt (?): sita ve̦lnē̦nu taî, ka asnis vien ļakstīja Pas. X, 154.

Avots: EH I, 768

nošļakstīt

‡ nùošļakstît AP., Ermes, Heidenfeld, Jürg., Lemb., Sessw., Trik., = nùošļakstinât. Refl. -tiês, = nùošļakstinâtiês: jūs ... nuošļakstīsities ar dubļiem Janš. Dzimtene V, 278.

Avots: EH II, 95

pāršļakstīt

pãršļakstît, tr.; über den Rand eines Gefässes spritzen: muca, gar kuŗu tecēja pāršļakstīta balta krējuma strīpa Duomas I, 738.

Avots: ME III, 181

sašļakstīt

sašļakstît,

1) = sašļakstinât 1: s. uotram drēbes;

2) vollspritzen:
s. kam pilnas acis ar ūdeni Siuxt. Refl. -tiês, = sašļakstêt: drēbes sašļakstījušās Bauske.

Avots: ME III, 757

šļakstīt

šļakstît: auch Lesten; reizēm virs galvas šļakstīja lietus gāze A. Upītis Laikmetu griežos II, 173. Refl. -tiês: nešļaksties tik stipri! Lesten. riteņi ik brīdi šļakstījās dziļās peļķēs A. Upītis Pirmā nakts 277.

Avots: EH II, 643

šļakstīt

šļakstît U., Bershof, Golg., Wessen, -ĩju, = slakstît, šļakstêt, šļakstinât: viņš šļakstī ūdeni Golg. e̦ze̦rs iesācis me̦lnus viļņus šļakstīt LP. VI, 723. lavu gaisuos šļakstīdami MWM. VI, 671. Refl. -tiês, = šļakstinâtiês: puikas sāka šļakstīties ar ūdeni Lis.

Avots: ME IV, 62

Šķirkļa skaidrojumā (3)

tašķīt

tašķît, Refl. -tiês: "šļakstīties vai laistīties ar ūdeni" Gramsden.

Avots: EH II, 668

tašķīt

tašķît (li. taškýti "[Dickflüssiges] mehrfach so werfen, dass es spritzt"), spritzen (tr.), sprengen; (spritzend) beflecken, besudeln Nötk.: t. ar airi ūdeni uz visām pusēm Plūd. Mazā And. bērn. atm. 16. ūdeni tašķīt (sist ūdenī tâ, ka tašķas) Grünh. Refl. -tiês, mit einer dickflüssigen, weichen Masse um sich spritzen (šķiesties) Bers. (hier auch tašķêtiês dass.): tašķīties ar dūņām Saul. R. I, 143; spritzen (intr.), šļakstīties Pārtic. un nabadz. 14: ūdens tašķītuos vecītim acīs LP. VII, 1319. ūdeņi veļas un putuo un tašķās un kŗāc Plūd. LR. IV, 363. dubļainā laikā uz ceļa tašķās Grünh.; sich abspritzen RKr. XVII, 58, sich beschmieren. Zu li. tãškas "Tropfen", teškiù "schleudere Breiartiges oder Dickflüssiges, dass es spritzt", teškė̕ti "in dicken Tropfen spritzend fallen" und (richtig?) tašinti "tropfen lassen, fliessen" (bei Geitler Lit. Stud. 116). Dazu stellt Scheftelowitz KZ. LVI, 189 ksl. těštiti "fundere".

Avots: ME IV, 135