Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ļanka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ļanka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

ļanka

ļanka Stari I, 38, s. ļe̦nka.

Avots: ME II, 530

ļankans

ļànkans, schlaff; ļankans cilvē̦ks C.; s. ļe̦nkans.

Avots: ME II, 530

ļankarāties

ļankarâtiês, -ãjuôs, ļankarêtiês, -ẽjuôs, ļankaruôtiês, schlaff herabhangen, baumeln, schlenkern: sterbeles vien ļankarājās Etn. II, 33. galva bezspēcīgi ļankaruojas uz visām pusēm MWM. VII, 192, Druw. Vgl. ļè̦nkarêtiês C., Smilt.

Avots: ME II, 530

ļankarēties

ļankarêtiês (unter ļankarâties): āda paliek svabada, un ļànkarējas 2 vien; kad staigā Saikava.

Avots: EH I, 768

ļankars

[ļankars "ein ungewandter Mensch" N.-Peb.]

Avots: ME II, 530

šļanka

I šļanka,

1): auch Meselau, (mit àn) Nötk., (mit an̂ 2 ) Schujen; tada š. šķīstas putras vie[n] ... e̦suot pāri Pas. XII, 120; eine wässerige, nicht schmackhafte Speise
Klostere;

2): šļañkas Frauenb., sumpfige Wiesen.

Avots: EH II, 644

šļanka

I šļanka,

1) ein Tropfen, ein Weniges (von einer Flüssigkeit)
Fest. (mit àn 2 ): kartupeļi piedegs, apakšā bij tik maza šļanciņa ūdens Fest. viena šļanka ūdens uzlija uz kājas ebenda, Smilten. vai mēs kruoga vietā... nee̦sam ieme̦tuši pa šļankai? Jauns.;

2) "Boden, der Wasser durchtässt"
Wid.

Avots: ME IV, 63

šļanka

III šļanka "?": man lejuot tēju saplīsa šļanka. Aus poln. šklanka "ein Glasgefäss"?

Avots: ME IV, 63

šļanka

IV šļañka MSiI. "das Bücherbrett unter der Schulbank".

Avots: ME IV, 63

šļankata

šļànkata 2 Fest., = šļanka I: tur spainī ir tik tāda šļankata Fest., Meselau. ielej kādu šļankatu ūdens mucas izskaluošanai! ebenda.

Avots: ME IV, 64

Šķirkļa skaidrojumā (8)

ļenkarēt

ļè̦nkarêt, (ļe̦n̂karêt Lis.], -ẽju, tr., schlenkern, baumeln, hin- und herbewegen: žīds ratuos sēž un ļe̦nkarē kājas pār vāģu virsiem Apsk. Refl. -tiês Smilt., [ļè̦nkarâtiês C.], = ļankarâtiês: (kājas ļe̦n̂karējas (hangen schlaff) pār vāģu malu Lis.]

Avots: ME II, 536

ļenkaris

[ļe̦nkaris, seltener ļankaris. Adv., schlaff, herabhangend, baumelnd: valgs stāv ļe̦nkaris; ruoka nuokarājas ļe̦nkaris; viņš iet kâ ļe̦nkaris ("grīļuodamies, nuoliekdamies uz vienu pusi") um Mitau.]

Avots: ME II, 536

ļenkatāt

‡ ļe̦nkatât. PV. "= linkât": zaķis savvaļā lē˙nītiņām ļe̦nkatāja. Refl. -tiês PV., = ļankarâtiês: ļe̦nkausim skrejuot lielās ausis ļe̦nkatājās.

Avots: EH I, 771

šļankste

šļan̂kste Tirs. n. RKr. XVII, 81, = šļanka I 1: spainī bija tikai maza šļankste ūdens Druw. n. Etn. II, 97 (ähnlich: Tirs. n. RKr. XVII, 81).

Avots: ME IV, 64

šļauka

II šļàuka 2 Warkh., = šļanka: nu vairs spainī dibe̦nā tāda maza šļauķa vien ir Upīte Medn. laiki. Urspr. - ein Schluck?

Avots: ME IV, 66

šļenka

šļe̦nka,

1) = šļanka I 1, ein Tropfen, ein Rest einer Flüssigkeit auf dem Boden des Gefässes Trik.;

2) comm., einer, der schlaff, schlenkernd geht.
Zur Bed. 2 vgl. etwa sle̦nka (?).

Avots: ME IV, 70

žļanga

žļanga,

1) eine mit Wasser gefüllte ausgefahrene Grube auf dem Wege
Ramdam, (mit añ ) Bauske, C., Gotthardsberg, eine Pfütze Vīt.; = šļūka 2 Vīt.: kūts slapja kâ žļanga Vīt.;

2) eine dünn gekochte, wässerige Speise
Vīt.: kas lai nu tādu žļangu izstrebj? Vīt.;

3) comm., ein Pferd, das viel Wasser trinkt
(mit añ ) Frauenb. Zur Bed. 1 vgl. šļanka I.

Avots: ME IV, 815