Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ļaugans' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ļaugans' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

ļaugans

[ļàugans N.-Peb., ļaũgans Lautb.], ļàugans 2 Lub., schlaff: ļaugani luocekļi Vēr. I, 1450, Gr.-Essern. [Aus *ļaungans? vgl. li. liáunas "гибкiй, слабый" (liauni pirštai) PФB. LXV, 318, aber auch le. ļauks.]

Avots: ME II, 531



šļaugans

šļaugans,

1): "šlaũgans" ME. IV, 65 zu verbessern in "šļaũgans"; "nuoguris; vaļīgs" (mit aũ) Behnen: š. me̦zgls. maiss šļaũgani (lose, locker)
sasiets AP., Lesten; "kraftlos; ermüdet" (mit aũ) AP.: nuo balles pārnācis gluži š. Alswig, N.-Peb. gadās, ka guovs tesmens ir š. (mit àu 2 ), tas ir, neierietējis slimības vai cita ieme̦sla dēļ Bers. š. ir siena ve̦zums, kas nav labi saspiests un sasiets ar virvēm un buomi N.-Peb.;

2): šļaugana (= gluda un slīpa) var būt kāda priekšme̦ta mala Meselau;

3): vē̦de̦rs palicis tīri š. (mit aũ) AP.;

4): šļaugana dūša - auch Alswig;

6): š. ("gaŗš") augums Meselau.

Avots: EH II, 644


šļaugans

šļaugans,

1) šlaũgans Bl., Dond., Kand., Luttringen, Nigr., Nötk., Salis, Selg., Zögenhof, šļaûgans Warkh., šļàugans 2 Golg., Lis., Lubn., Sessw., Schwanb., šļaûgans 2 Sessau, Wandsen, los, locker, schlaff U., Bers., Ledmannshof, Ulpisch; schlotterig Biel. n. U., Lennew.: šļaugans valgs, ein schlaffer Strick U., Lis., Salis u. a. atlaid tuo striķi drusku šļauganāki, lai kājas nespiež! Ulpisch. šļauganie zari Vēr. II, 1296. pēperkuoka luocekļi šļaugani ieslīdēja mutēs A. Brigader Daugava I, 702. luocekļi bija svabadi un šļaugani Saul. I, 78. ruokas šļaugani nuokārušās Wandsen. veseris šļaugani viņam nuoslīka gar sāniem A. XX, 952;

2) šļàugans 2 Lubn., Pilda, Warkh., glatt, schlüpfrig:
šļaugans ceļš;

3) eingeschrumpft
St., Bergm. n. U.;

4) flau (= pliekans): šļàugana 2 dūša Golg., Saikava;

5) zugespitzt
Ledmannshof;

6) schlank:
kumeļam šļàuganas 2 kājas Saikava. - Subst. šļauganums, die Schlaffheit: sāpīgais šļauganums nuo viņas būtes bija izzudis Asp. ve̦cuma pe̦lē̦kais šļauganums Stari II, 812. Wenigstens in den Bedd. 1 und 3 - 5 nebst šļaugs zu li. slúgti "abnehmen, kleiner werden (von einer Geschwulst)" (s. Fick BB. V, 173) und le. slatigans (s. dies). Für šļaugans 2 käme auch ndl. sluiken "schleichen" (wenn mit k aus ide. g!) in Betracht.

Avots: ME IV, 65

Šķirkļa skaidrojumā (9)

bībis

bĩbis (li. bỹbis "penis"),

1) das männliche Glied
[BW. 34899 u. 35777 var.]: stāv stīvi kâ bībis, petenu gaidīdams. šļaugans kâ bībis, petenu piespļāvis Naud.;

2) [ein Gaffer, maulaffe
Wid.]; ein plumper, ungelenker, unbeholfener Mensch: stāv kâ bībis [Pernigel, Lemsal]. tāds mē̦ms bībis tu vari nuosēdēt dienām Duomas II, 7;

3) ein Popanz, ein Schreckwort für unartige Kinder [
bĩbis Salis, Ruj., Wandsen]: raudi vien; atnāks bībji, aiznesīs tevi; auch bībus: bībus nāk LP. VI, 361;

4) ein Fremder, ein Gast in der Kindersprache
U., Konv. 1 238; (bība puisis, bība meita, fremder Junge, fremdes Mädchen Wellig n. U.);

5) bībi, Hasengeilen
L.; [vgl. bibis].

Avots: ME I, 303


ļauks

ļauks, schlaff, herabhängend: ļaukas ausis Gr.-Essern. [Vgl. ļaugans.]

Avots: ME II, 532


šļagans

šļagans C., Ermes, Jürg., Lis., nicht straff: šļagana miesa C., Ermes. miklajās pavasarnaktīs, kad zeme vēl šļagana, slapja Bārda Zem. d. 49. e̦smu gluži šļagans (ermüdet) Jürg. tas bij šavāds truoksnis: mīksts un šļagans A. XXI, 31. šļagana dūša, flauer Mut Bers., Burtn., Lettihn, Lub., Mar. wohl mit šļ- (aus šļaugans bezogen?) aus sl- und zu an. slakr, and. slac "schlaff" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 712 ff.).

Avots: ME IV, 61


slaugans

slaũgans Nigr., (mit àu 2) Alswig, schlaff, erschlafft: slaugans ir nuoguris un nuobē̦dājies cilvē̦ks; arī savītis stāds ir slaugans. Nebst šļaugans zu norw. slauk "schlaffer Mensch", ae. sléac, nd. slūk "schlaff", norw. sloka "faul sein" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 709).

Avots: ME III, 918


šlaugans

šlaugans: = šļaugans 1 (mit aũ) Gramsden; schwach, kraftlos (mit àu 2 ) Lubn., Odsen.

Avots: EH II, 642


šlaugans

šlaugans St., = šļaugans 3, zusammengeschrumpft (wie der Bauch, wenn man sich bückt). Vgl. slaugans.

Avots: ME IV, 59


šļaugs

šļaugs, = sļaugans: nuokarājuoties šļaugi Apsk. v. J. 1903, S. 448.

Avots: ME IV, 65


šļaukans

šļaũkans Bershof, (mit aû) Bers., = šļaugans, schlotterig, schludrig Lennew., V. Zur Wurzel sleu- - bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 708 f.

Avots: ME IV, 66


slokains

II sluokaîns U., = šļuokaîns, šļaugans, kraftlos, welk: sluokains bē̦rns Ruj. n. U. - Wohl Ableitung von *sluoks dass. (vgl. z. B. skābains: skābs); wenn mit uo aus ōu̯, etwa nebst šļaukt zu schwed. slugga "träge sein" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 709).

Avots: ME III, 944