Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ļekstēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ļekstēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

izpļekstēties

‡ izpļekstêtiês, sich ausschwatzen Dond.: vai nebūsi izpļekstējies?

Avots: EH I, 474


ļekstēt

‡ II ļekstêt, zu erschliessen aus nùoļekstêt.

Avots: EH I, 770


ļekstēt

ļekstêt, ļekšķêt, ļēkšêt, -u, -ẽju, intr., unaufhörlich plärren, ohne Grund bellen: kuo nu te tik daudz ļeksti? Kand., Tals., [Dond.]. rāties, ļekstēt - nekauņam piede̦ras A. IX, 229. suns ļe̦kst vienā ļekstēšanā Kand., Ahs. neļēkšat katru brīdi, nezaimuojat dieva vārdu! MWM. X, 922. [ļekstêt (prs. ļe̦kstu), schwatzen Stenden; ļekšķêt"aprunāt" Wilsenhof.]

Avots: ME II, 535


noļekstēt

nùoļekstêt, intr., schlaff, matt werden, Katzenjammer haben: dūša nuoļekst Sassm. n. RKr. XVII, 42. sirds pliekana, dūša nuoļekstējuse (auch nuoļe̦kusi Kand.) LP. V, 170.

Avots: ME II, 814


papļekstēt

papļekstêt Dond., ein wenig schwatzen.]

Avots: ME III, 83


pļekstēt

pļekstêt,

1): kartupeļi vārās, ka pļekst vien Frauenb.

Avots: EH II, 307


pļekstēt

pļekstêt Ermes, Dond., Stenden, Ahs., Gr.-Essern, pļekšêt RKr. XVIl, 74, pļekšķêt Alt-Ottenhof, -u, -êju,

1) plappern (auch von kochendem Brei
(pļekšķêt) Gr.-Sessau), leeres Zeug schwatzen (pļekstêt C., PS., Frauenb.), ohne Grund bellen: kâ tâ var pļekstêt: kâ viņas mute nepiekūst! Dond. turi muti, nepļeksti tik daudz! suns pļekst bez apstāšanās Ahs.; vgl. plekš(ķ)êt;

2) "?": kas šinī dzīvē nešķīstībā dzīvuo. tam tur jāpļekst pa tumsības kaktiem LP. VII, 1204.

Avots: ME III, 368


šļekstēt

šļekstêt, -u, -ẽju,

1) vom Schall, der beim Aufspritzen einer (dick)flüssigen Masse entsteht; vom Geräusch, welches durch Laufen der Pferde auf nassem Wege od. durch zu stark geschmierte Fahrzeuge erzeugt wird
Kurl. n. U.: dubli (krītuot Salis, Warkh.) šļe̦kst Ruj., Stenden, Zögenhof. iet, ka dubļi vien šļe̦kst Warkl.;

2) vom Geräusch des Klimperns im Geldbeutel
Kurl. n. U.;

3) leeres Zeug sprechen:
kuo tu šļeksti? Saikava, Selsau. Vgl. šļakstêt.

Avots: ME IV, 70


žļekstēt

žļekstêt: auch OB.; slapjas kājas žļekst Loddiger.

Avots: EH II, 820


žļekstēt

žļekstêt Adiamünde, A. - Ottenhof, Dond., Grünw., Lems., Lipsthusen, Mahlup, Prl., Ruj., Saikava, Schibbenhof, Schnehpeln, Warkh., Wenden, žļekšêt Salis, žķe̦kšêt Lems., žļe̦kšķêt Siuxt, -u, -ẽju, = šļekstêt 1, schallnachahmendes Verbum, "žļakstêt" Grünw.; (durch einen engen Spalt) spritzen (intr.); vom Waten durch Kot, vom Gehen mit durchnässtem Schuhzeug gesagt (žļekstêt Dunika, Lennew., Stenden); schmatzen: ūdens pa pastalas purniem ārā spiežuoties žļe̦kst Schibbenhof. ūdens zābakuos žļe̦kš Lems. iet, ka žļe̦kst (žļekš Salis, žļe̦kšķ Siuxt) vien Lems., Lipsthusen, Pel., Warkh. u. a. ē̦d, ka žļe̦kst vien Lems. u. a. es ar nu lieku vaļā, ka plaukstas žļe̦kst vien Zobgala kal. 1910, S. 58. sit viens uotram ar ruoku pa galvu, ka žļe̦kst Sassm., Stenden.

Avots: ME IV, 817

Šķirkļa skaidrojumā (1)

pļekšēt

pļekšêt: auch Wainsel n. FBR. XIV, 79 ("?"),

1): schwatzen
Auleja, Orellen, (mit ȩ) Salis; dubļi apavuos var pļȩkšēt (= žļekstēt) Salis.

Avots: EH II, 307