pļekšēt

pļekš(ķ)êt, pļekšķinât, s. pļekstêt, pļekstinât.

Avots: ME III, 368


pļekšēt

pļekšêt: auch Wainsel n. FBR. XIV, 79 ("?"),

1): schwatzen
Auleja, Orellen, (mit ȩ) Salis; dubļi apavuos var pļȩkšēt (= žļekstēt) Salis.

Avots: EH II, 307