Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ļengāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ļengāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

ļengāt

I ļe̦ñgât: zur Bed. vgl. auch nùoļe̦ñgât.

Avots: EH I, 770


ļengāt

‡ II le̦ñgât Perkunen n. FBR. XVIII, 131, "= rãt". Vgl. lañgât I.

Avots: EH I, 770


ļengāt

ļe̦ñgât, -ãju C., intr., wackeln: kas nevē̦las tam līdzi ļe̦ngāt, tas ņe̦mas tuos nuonicināt Latv. Refl. -tiês, wackeln, schlenkern, baumeln: galva nejēdzīgi ļe̦ngājas nuo vienas puses uz uotru AU., Adsel. [Vielleicht nebst ļe̦ngans als ein Kuronismus zu li. lingúoti sù gálva "den Kopf neigen und wieder erheben", r. лягáться "schwanken".]

Avots: ME II, 536


noļengāt

nùoļe̦ñgât, ‡

5) (ein Kind) durchprügeln
Ungurmuiža (mit e̦n ).

Avots: EH II, 65


noļengāt

nùoļe̦ñgât,

1) "sich langsam herunterbewegen":
zaķis nuoļe̦ngāja nuo kalna Vank.;

2) "schlaff
(ļe̦ngans) machen" Kursiten; "schlaff hingehen" Sauken;

3) heruntermachen
(Naud.), entehren: tādas bābas spējīgas aprunāt un nuoļe̦ngāt katru guodīgu cilvē̦ku Erlaa, Laud., Lüdera, Jürg.;

4) faulenzend (die Zeit) verbringen
Ruj., Plm.: ar dakšām ruokā visu cēlienu nuoļe̦ngājis.] Refl. -tiês,

1) [eine Weile sich schlaff bewegen]:
Jānis sakustas tâ, ka visi luocekļi nuoļe̦ñgājas [Nigr.;

2) "nuolaisties" Lautb.].

Avots: ME II, 814


pieļengāt

‡ pìeļȩngât "?": (lācis) pieļȩngājis pie žuoga Janš. Bandavā I, 275.

Avots: EH II, 260