ļengāt

ļe̦ñgât, -ãju C., intr., wackeln: kas nevē̦las tam līdzi ļe̦ngāt, tas ņe̦mas tuos nuonicināt Latv. Refl. -tiês, wackeln, schlenkern, baumeln: galva nejēdzīgi ļe̦ngājas nuo vienas puses uz uotru AU., Adsel. [Vielleicht nebst ļe̦ngans als ein Kuronismus zu li. lingúoti sù gálva "den Kopf neigen und wieder erheben", r. лягáться "schwanken".]

Avots: ME II, 536


ļengāt

I ļe̦ñgât: zur Bed. vgl. auch nùoļe̦ñgât.

Avots: EH I, 770


ļengāt

II le̦ñgât Perkunen n. FBR. XVIII, 131, "= rãt". Vgl. lañgât I.

Avots: EH I, 770