Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ļuga' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ļuga' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

bļuga

bļuga, die Masse, Menge [?]: šuodien pēc lietus būs sēņu kâ bļugu. saķērām tik daudz zivju kā bļugas Grob. n. Etn. IV, 17; ["eine halfaule Frucht" Wid.; rāceņi vienā bļugā od. (Wandsen) bļogā, die zu stark zerkochten Kartoffeln bilden eine Masse; vgl. sabļudzis

Avots: ME I, 321

bļugains

bļugains, schmutzig, kotig, nass: šuogad būs bļugaina vasara Katzdangen

Avots: ME I, 321

ļuga

ļuga, eine geleeartige Masse, Muss: rāceņi savārtjušies vienā ļugā [Spiess n. U.], Kand. Vgl. luga II, li. liũgas "dickflüssiger Kot, Morast", [lugnai "undurchdringlicher Kot", slav. lugъ "sumpfiges Wiesenland", le. Ludza (s. dies) u. a.].

Avots: ME II, 542

pļugava

pļugava Tauerkaln n. U., comm., pļugavs Wessen (= "nelāga"), Jauns., Oberkurl., Infl., ein Lump, Schwätzer, liederlicher Mensch: nuokuļas kā pļugava ar niekiem. vārās kā pļugava. pļugavas mēle kā guovs aste dauzās pa sūdiem Alksnis-Zundulis. ak tu pļugavs nuo bābas! Jauns. diezi, kur tie pļugavi ir palikuši? sūti nu tādus! Jauns. Entlehnt (s. Wolter Разысканiя 145) aus dem Russischen (vgl. wr. плюгаво "мерзко", klr, плюгава "негодница" ).

Avots: ME III, 372

pļugavāt

pļugavât, -ãju, schwatzen, klatschen, Gerüchte verbreilen Bilsteinshof n. Etn. II, 81, Alksnis-Zundulis.

Avots: ME III, 372

žļuga

žļuga,

1): žļugas ir ar visu mizu sašķīduši kartupeļi Alschw.

Avots: EH II, 820

žļuga

žļuga,

1) eine breiartige Masse
Schibbenhof; "каша" Wid.: kartupeļi (vāruot) saiet žļugā (žļugās Schnehpeln) Schibbenhof. ābuoli vai plūmes pārvadājuot var saiet žļugā ebenda;

2) Treibeis, Schnee auf dem Wasser
N. - Bartau; weicher, halb aufgetauter Schnee Dunika: jūŗā tāda žļuga, ka ar laivu ne˙maz nevar tapt uz priekšu N. - Bartau. mums naudas kâ žļugas (d. h. sehr viel) ebenda;

3) nasser Sandboden
Warkh.;

4) eine unsaubere Flüssigkeit
Grawendahl;

5) ein Schimpfname
Stenden. Zu žļugt.

Avots: ME IV, 819

žļugans

žļugans "ein Stück (Fleisch)": uz kāzām atnesa ve̦se̦lu žļuganu teļa gaļas Saikava.

Avots: ME IV, 819

Šķirkļa skaidrojumā (8)

bļurzga

bļuzga (unter bluzga),

1): bļuzgu bļuzgās (zertrümmert)
Pas. VI, 279; ‡

2) = bļuga (Masse) J. Al.

Avots: EH I, 234

glotains

gluôtaîns: gluotaiņa, ķezīga bļuga Janš. Mežv. ļ. II, 306.

Avots: EH I, 396

ķezīgs

ķezîgs: ķezīga bļuga Janš. Mežv. ļ. II, 306. iet tālāk ir vēl ķezīgāka ("?") lieta Bandavā II, 399.

Avots: EH I, 698

ļudzināt

[ļudzinât Warkl., Bers., hin- und herbewegen: mietu var ļudzināt.] Refl. -tiês, wanken, wackeln, sich hin- und herbewegen: tavs zirgs ļudzinājas kâ smilga Alm. kunga guoda dienā vai tur ies ļudzināties? Alm. Vgl. ļuga.

Avots: ME II, 542

luga

II luga, die quebbige Morastmasse an zuwachsenden Seen: Cūke̦ze̦ra malā ir luga Kand. ar kūdru, vai arī tikai ar lugu pa virsu aizaubauši e̦ze̦ri Konv. 2 358. Vgl. ļuga, womit es wohl identisch ist.

Avots: ME II, 510

šļoga

šļoga Wid., Dond., Stenden, Wandsen, weicher Schnee, Schnee mit Regen: šuorīt nuokrita šļoga Dond. tas nav sniegs, bet tik šļoga ebenda. Vgl. etwa žļuga.

Avots: ME IV, 73

vizeņi

‡ vizeņi "?": šļuga un v. ... mirdz, viz un laistās saulē Janš. Tie, kas uz ūd. 37. Vgl. viziņi.

Avots: EH II, 791

žļugt

žļugt (li. žliùgti "ganz mit Flüssigkeit durchzogen werden"), žļūg, žļuga,

1) tauen
Frauenb.;

2) zergehen, zu Brei werden:
kartupeļi jau žļûg 2 Schnehpeln. Zu zlaugzna (s. dies).

Avots: ME IV, 819