Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ļurba' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ļurba' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (9)

bļurba

‡ l bļurba, weicher, einschiessender Boden Dunika.

Avots: EH I, 234


bļurba

II bļurba (?) MSil., ein Schimpfname.

Avots: EH I, 234


ļurba

ļur̃ba (li. liùrba Arch. Phil. III, 52),

1): auch AP., N.-Salis, (mit ùr 2 ) Kaltenbr.;

2): auch Salis, (mit ùr 2 ) Barbern, Schönberg, Stelph., Wallhof; zur Entstehung dieser Bed. s. Etn. II, 82;

3) die Lippe
(pejorativ) Seyershof: es tev. likšu pa ļur̃bām!

Avots: EH I, 774


ļurba

ļur̃ba Wolm., [PS., Salisb., Jūrg., Trik., N.-Peb., Ruj., Serbigal], ļùrba C., ļur̂ba 2 Kand., [Salis, Bauske, Selg., Lautb., Dond., Libau, Gr.-Essern, Dunika, Wandsen, ļur̂ba AP.), ļùrbāns 2 Lub., ļurbis,

1) ein ungeschickter, maulaffiger Mensch, ein Taugenichts; Säufer; Schwätzer:
kuo tu runā ar tādu ļurbu?

2) die Quappe
Etn. II, 82. Zur Bed. 1 vgl. li. liur̃bas, ein Schimpfwort; [Petersson Balt.-slav. Wortstud. 55 1 erinnert an schwed. larpa "unsauberes Weib", norw. dial. larp "nasser Schmutz"].

Avots: ME II, 544


ļurbans

ļùrbans 2, weichlich, schlaff, plump: ļurbaļurbans cilvē̦ks vai luops Selb., Lub. izblindušas, ļurbanas, ar jau applūdušiem ģīmja pantiem MWM. VIII, 651.

Avots: ME II, 544


ļurbants

ļurbants, ein ungeschickter, maulaffiger Mensch Dobl. n. Etn. IV. 131.

Avots: ME II, 544



šļurba

šļurba,

1) "?": mūs šī dulumā visus samīt šļurbu šļurbās Dünsb. Par. 12;

2) "wer sich nicht zu benehmen versteht; ein Unsauberer; ein Säufer"
(mit ur̃) Bauske;

3) "liela rīkuošanās (piem, kāzās, kuļamā laikā)"
Schibbenhof (mit ur̂ 2 ).

Avots: ME IV, 76


žļurba

žļur̂ba 2 Sassm., ein kleines Stück, eine Scherbe: sasita māla puodu žļurbās Dond. spieģele saplīsa žļurbu žļurbās Sassm. Vgl. šļurba 1.

Avots: ME IV, 819

Šķirkļa skaidrojumā (3)

ģūģis

ģūģis "vēplis, glūnis (r. глазун)" M. 98, "ļurba, lulis (r. зѣвака)" M. 178.

Avots: EH I, 428


leteris

leteris,

1) ein Plumpsack:
ei sunīti, leterīti, kam nuoslīki e̦ze̦rā? BW. 30516, 1. Vgl. auch kājas iet leteŗu leterēm Nerft;

[2) "nepraša, nejē̦ga" Wessen]; "ļurba" Nerft.

Avots: ME II, 454, 455


terle

ter̂le Kaltenbr. "ļurba; gļē̦vulīgs, nuolaidīgs, neizveicīgs cilvē̦ks".

Avots: EH II, 676