Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ņūcīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ņūcīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)

izņūcīt

izņûcît 2 Seyershof, knautschend (drükkend, stossend) ahguälen: gailis izņūcīja vistu. Refl. -tiês ebenda "izberzties": ar kājām izņūcījās velti: ne˙kuo neverēja savelt (vadmalu veļuot).

Avots: EH I, 469


ņūcīt

ņûcît, ‡

2) knautschen, quälen
Seyershof: viņš ņûcī 2 kaķi.

Avots: EH II, 117




šaņūcīt

saņūcît,

1) "?": (maizīte) šļiku šļaku saņūcīta BW. 25093. Im Original (Tautas dziesmas, sal. Ve̦ntas krastuos, No 348) dafür sanūcīta;

2) (mit û) zerdrücken, zerquetschen
(Planhof), durchkneten (z. B. Brot, Teig, Quark, einen Menschen): lācis puisi krietni saņūcīja Fehsen, Walk, Schwanb., Bolwen, Tirsen, Roop, AP., Sessw., Mar.; drückend zerknülien (mit û) Wolmarshof, Jürg.;

3) zusammenstopfen: bē̦rns visu maizi saņûcījis mutē Mar.;

4) viel essen:
saņûcījis 2 (saēdies) maizi vien Wandsen. Refl. -tiês, zerknüllt werden: drēbes maisā saņûcījušās Jürg., N. - Peb.

Avots: ME II, 696


Šķirkļa skaidrojumā (3)

saņukāt

saņukât, tr.,

1) verknüllen, unordentlich zusammenlegen
Assiten: saņukāts papīrs Dunika. kāpēc tu tās avīzes tâ esi saņukājis? Wain.;

2) aufessen, verschlingen
Wain.: tie ir vîsu saņukājuši, ka ne˙kā nav palicis Wain. circenīši skaisti dzied...; kaķenīce lāvījās, kâ var vienu saņukāt BW. 2731;

3) = saņūcīt 2 Saikava.

Avots: ME II, 696


šļiku

šļiku, in der Verbind, šļiku šļaku, Interjektion: guovis slaucu šļiku šļaku BW, 10444, 1 var. pieniņš gāja šļiku šļaku 32581, 5. (maizīte) šļiku šļaku saņūcīta 25093.

Avots: ME IV, 71


vikot

vikuôt, ‡ 4 "pikuot, ņūcīt, vilnuot" Bers.

Avots: EH II, 782