Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ņūkt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ņūkt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)
atšņūkt
izšņūkt
izšņūkt, tr., schneuzen: de̦gunu. Refl. - tiês, sich ausschneuzen: vecene turpināja, lakata stūrī izšņūkusēs Vēr. II, 656.
Avots: ME I, 813
Avots: ME I, 813
nošņūkt
nùošņūkt, tr., schneuzen (perfektiv): de̦gunu Purap., [Janš. Čāp. 3.] Refl. -tiês, sich schneuzen Duomas II, 133.
Avots: ME II, 870
Avots: ME II, 870
ņūkt
ņūkt, -kstu (prs.) (li. niũkti "dumpf dröhnen"), intr., summen, schreien: muša nūkdama mācas virsū Naud. ņūkst kâ leitis ar vēršiem RKr.
Avots: ME II, 907
Avots: ME II, 907
pašņūkt
sašņūkt
sašņūkt
šņūkt
šņùkt: "šņaukt (de̦gunu)" Kalz., Lubn., Nerft, Sonnaxt, Warkl., Weissensee (mit ù 2 ); šņūcīsim ... tabaciņu BW. 1641 var. (aus Treiden). ‡ Refl. -tiês Seyershof "de̦gunu šņaukt": man jāšņûcas 2 katru minuoti. ‡ Subst. šņùcējs "kas šņūc": tabaciņu šņūcējiņš BW. 1641 var.
Avots: EH II, 654
Avots: EH II, 654
šņūkt
šņùkt C., šņùkt 2 Bers., Kl.,(mit û 2 ) Bl., Dunika, Karls., Katzd., N.-Bartau, Nigr., Ruj., Salis, Stenden, Wandsen, -cu, den Nasenschleim in sich ziehn St., schnauben U., Dunika; (Tabak) schnupfen U., Wessen: šņūca de̦gunu vienā šņūkšanā Jauns. III, 84, ni˙kad nešņūc de̦guna! Pas. IV, 149 (aus Atašiene). tas šņūc un kraukājas mutautiņā Purap. Kkt. 89. es šķitu māsiņu raudam, šņūcam BW. 24763. nebūtu dzīvs vairs dvašu šņūcis Lapsa-Kūm. 110. nuo ragiem pate šņūču BW. 34777 VBt. Zu šņàukt; urspr. wohl prs. *šņucu, prt. šņùcu.
Avots: ME IV, 99
Avots: ME IV, 99
uzšņūkt
Šķirkļa skaidrojumā (4)
šņaukt
I šņàukt (li. šniaũkti KZ. LII, 293 "schnupfen" Leskien Abl. 312), -cu, schnauben, schneuzen U.: de̦gunu. šņaucams tabaks, Schnupftaback U.: jāiesvaida ar salda sviesta un šņaucama tabaka maisījumu Etn. II, 10. Zu šņūkt, šņukurs u. a.
Avots: ME IV, 93
Avots: ME IV, 93
šņīpīte
šnūkt
šņurkāt
šņurkât, -ãju,
1) schnauben
Fest.; durch die Nase ziehn Dond., Smilten, (mit ur̃ ) Salis; (sich mit Nasenschleim besudelnd) weinen Fest., Ramelshof, (mit ur̃ ) Wolmarshof, (mit ur̂ 2 ) Schibbenhof: kamdēļ tâ jāšņurkā? vai nevari de̦gunu nuošņūkt? Dond. kuo nu šņurkā, nuoslauki asaras! Ramelshof;
2) hörbar schnüffeln: suns šņùrkā 2 pē̦das Bers., Grawendahl. Refl. -tiês,
1) den Nasenschleim in sich ziehn
(mit ur̃ ) Ahs., Dunika, Salis; (sich mit Nasenschleim besudelnd) weinen Fest.: kuo tu šņurkājies, izšņauc de̦gunu! Ahs. n. RKr. XVII, 57;
2) nicht recht essen wollen; mäkeln, tade1n, über etwas unwillig sein
(mit ùr 2 ) Aps.: cūkas šņurkājas ap ēdienu Aps. kalps sāka šņurkāties par ēdienu ders.
Avots: ME IV, 98, 99
1) schnauben
Fest.; durch die Nase ziehn Dond., Smilten, (mit ur̃ ) Salis; (sich mit Nasenschleim besudelnd) weinen Fest., Ramelshof, (mit ur̃ ) Wolmarshof, (mit ur̂ 2 ) Schibbenhof: kamdēļ tâ jāšņurkā? vai nevari de̦gunu nuošņūkt? Dond. kuo nu šņurkā, nuoslauki asaras! Ramelshof;
2) hörbar schnüffeln: suns šņùrkā 2 pē̦das Bers., Grawendahl. Refl. -tiês,
1) den Nasenschleim in sich ziehn
(mit ur̃ ) Ahs., Dunika, Salis; (sich mit Nasenschleim besudelnd) weinen Fest.: kuo tu šņurkājies, izšņauc de̦gunu! Ahs. n. RKr. XVII, 57;
2) nicht recht essen wollen; mäkeln, tade1n, über etwas unwillig sein
(mit ùr 2 ) Aps.: cūkas šņurkājas ap ēdienu Aps. kalps sāka šņurkāties par ēdienu ders.
Avots: ME IV, 98, 99