Paplašinātā meklēšana

ņaku, eine Interjektion: kaņepītes (gāja) ņiku ņaku BW. 32581, 5; s. auch ņagu. ņam̃m! ņamm! ņe̦m̃m! Interj., mit der kleine Kinder zu verstehen geben, dass sie essen wollen oder mit der Erwachsene Kinder zum Essen auffordern Līn., Wain.

Avots: ME II, 895

šņaku, s. šņiku.

Avots: ME IV, 91

šņakumi Siuxt, = šnaki; Überbleibsel von Speisen Bershof.

Avots: ME IV, 91

ņagu, auch ņaku, in Verbindung mit ņigu, Interjektion zur Bezeichnung des Hundegekläffs: rej sunīši ņigu ņagu (Var.: ņigu, ņe̦gu, ņiku, ņaku) BW. 15627, 7.

Avots: ME II, 895

ņe̦gu ņe̦gãm [Nerft], ņigu ņe̦gãm, lärmend, schreiend, tobend, drunter und drüber: rej sunīši ņigu ņe̦gu (Var.: ņigu ņagu, ņiku ņaku) BW. 15327, 7. mazi vilki ņigu ņe̦gu! 2160. pa krūmeļiem iet ņigu ņe̦gu LP. VI, 368. tur apakšā ve̦lni tūtiņ kâ mežs princesei ņigu ņe̦gu apkārt V, 129. [bē̦rni ņēmās pa istabu ņigu ņe̦gām Lennew.]

Avots: ME II, 897

ņiku, s. ņagu, ņaku, ņe̦ku.

Avots: ME II, 902

II pĩcka C., picka ² Lis., eine Peitsche Manz., U., Bers., Lasd., Laud., Fest., AP., Fianden: ar pīckas kātu nuoņēma brūtei vaiņaku BW. III, 1, 50. vęlns dzęn briežus ar pīcku LP. VII, 237. šmaugā pīcka nuošmīkst uz bēŗa pusi Saulietis R. I, 185. vīšu pīcku trim starām BW. 21721. lunkans kâ pīcka Alm. Kaislību varā 136. kur bij man pīcku sist, ne uz sava kumeliņa? BW. 22744; in Nötk. auch eine geschmeidige Rute. Nebst estn. pītsk zunächst aus nd. pietske (in Grimms Wrtb. unter Peitsche).

Avots: ME III, 230

pīdinât N.-Peb., flechten: ze̦lta pīnu pīdināju BW. 5530, 1. puisīt[i]s savu kumeliņu kâ vaiņaku pīdināja 29895, 1 var. visas pīdinājušas tikai brūkle̦nāju pītnes Duomas IV, 232. Zu pit.

Avots: ME III, 230

sẽ̦kât: kad kakls piesmacis, tad jāsẽ̦kā Sermus. sē̦kāšanas pazīme - mazs truoksnis, šņakuoņa ebenda. sē̦kā cilvē̦ki, aitas, guovis ebenda.

Avots: EH XVI, 480

II šišņaks, eine geringe Sache, Plur. šišņaki, (wertloser) Kram, Kleinigkeiten Dunika: zē̦ns sabāzis kabatā visādus šišņakus Dunika.

Avots: ME IV, 19

šņiku, in der Verbindung šņiku šņaku, Interjektion; kauliņi (iet) šņiku šņaku BW. 13730, 38 var. cē̦rtu apsi šņiku šņaku VL. zuobeniņi (gāja) šņiku šņaku BW. 31971.

Avots: ME IV, 95

stingu, Interjektion: tev kauliņi šņiku, šņaku, zuobentiņš stingu, štrangu BW. 13730, 38 var.

Avots: ME IV, 1071

uzgruõzît, hin und her drehend, wendend aufsetzen Wid., (wiederholt) (hin)aufdrehen, -kehren, -wenden (perfektiv): (ē̦ku ceļuot) uzgruozīt vaiņaku uz vaiņaka AP. izvēla... akmeņus, uz kuŗiem uzgruozīt ē̦kai pirmuo vaiņagu Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 141, de̦gunu, kurš bij nuosists šķībi, taisni uzgruozīdams Kaudz. M. 48. (fig.) nuozares, kuo technika uzgruozījusi uz jauniem ceļiem MWM. v. J. 1908, S. 20.

Avots: ME IV, 334

vaiņaguôt, vaiņakât Bielenstein LSpr. I, 385, Borchow, vaiņakuot Rkr. XI, 83, bekränzen; krönen: galvu vaiņaguodams MWM. VI, 878. ar ze̦lta kruoni vaiņaguota R. Sk. II, 109. tur gul meitas vaiņakuotas (mit der Mädchenkrone versehen) BW. 27631, stars apspīd viņa . . . galvu, tuo vaiņaguodams it kâ ar svē̦tspuožumu Asp. VII, 39. ziedi vaiņaguo ik augu Latv. (fig.) sāpes, kuŗas vaiņaguoja viņas seju Duomas II, 1391. Refl. -tiês "?": pāri man tās vaiņaguojas Akurāters Astras 69.

Avots: ME IV, 440