pīdināt

pīdinât N.-Peb., flechten: ze̦lta pīnu pīdināju BW. 5530, 1. puisīt[i]s savu kumeliņu kâ vaiņaku pīdināja 29895, 1 var. visas pīdinājušas tikai brūkle̦nāju pītnes Duomas IV, 232. Zu pit.

Avots: ME III, 230


pīdināt

‡ *II pîdinât, zu erschliessen aus sapîdinât II.

Avots: EH XIII, 240