Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ņudzēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ņudzēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

kņudzēt

kņudzêt, -u, -ẽju,

1) jucken
Warkl.: man ausī kaut kas kņudzēja;

2) wimmeln
Warkl.: cilvēki k. kņudz uz laukuma. putni, mušas kņudz.

Avots: EH I, 637


noņudzēt

nùoņudzêt, intr., eine kurze Zeit wimmeln: skuolnieku galvas vien nuoņudzēja pie luogiem Duomas I, 372.

Avots: ME II, 826


ņudzēt

ņudzêt,

1): auch AP., Dunika, OB.; putniņi pātarus skaitīja; vārdiņi ņudzēja smalkajuos zariņuos BW. 2692, 4;

2) ein wenig schmerzen
Zvirgzdine: zuobi ņudz i[r] ņudz; diže̦n nesāp.

Avots: EH II, 115


ņudzēt

ņudzêt [Serben, Lennew., Serbigal], -u, -ẽju, intr., [kriechen U.], kribbeln, wimmeln: cilvē̦ki ņudzēja kâ bites ap struopu Aps. purvs ņudzēja un mudzēja nuo tūkstuošu tūkstuošām čūskām LP. VII, 1263. zāle mudžēja un ņudzējā MWM. VIII, 2I0. visa ņudz Daugaviņa sīkajām raudiņām BW. 30824. viss tirgus izlikās kâ ņudzuošs skudru pūlis Kaudz. [vardulē̦ni dīķī ņudz vien Wessen.]

Avots: ME II, 904, 905


saņudzēt

saņudzêt,

1) sich verwickeln, sich verwirren:
saņudzējušu, iesirmu vaigu bārzdu Turg. Muižn. per. 77. dzijas saņudz Serbigal, Salgaln, Neuenb., Koddiack;

2) "pajukt, sakustēties" Vank.: bites saņudz Lettin, Bewern, Nötk. sīkas zivtiņas saņudzēja Fehsen;

3) zu flimmern anfangen, bunt werden (vor den Augen):
lasuot burti saņudzēja Schibbenhof;

4) "verwirren, verwühlen"
Nötk.: lini, mieži vē̦tras saņudzē̦ti; Neuhausen. Refl. -tiês, sich verwirren Neuenb.

Avots: ME II, 695, 696