Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ņurdzīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ņurdzīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

apņurdzīt

‡ apņurdzît, = ‡ àpņur̂cît.

Avots: EH I, 104

apžņurdzīt

‡ apžņur̂dzît, oft knautschend (quetschend) erschlaffen machen: apžņurdzīts kaķē̦ns.

Avots: EH I, 129

izņurdzīt

‡ izņurdzît Wandsen, = ‡ izņukât 1.

Avots: EH I, 469

noņurdzīt

[nùoņurdzît, bis zur Erschöpfung knautschen: kaķis gluži nuoņurdzīts N.-Peb.]

Avots: ME II, 826

nožņurdzīt

‡ nuožņurdzît AP., Frauenb., Heidenfeld, Prl., wiederholt drückend allmählich abquälen od. umbringen: nenuožņurdzi mazuo kaķē̦nu!

Avots: EH II, 111

ņurdzīt

ņur̂dzît: sieviete ... ņurdzījusi muodernieku Pas. XIV, 478.

Avots: EH II, 116

ņur̂dzît [auch PS., Schujen, Prl., Serbigal, ņùrdzît ² Kl.] -dzu [Kokn.], -ĩju, tr., knüllen, knaufschen, quąlen C.: viņš ņurdza kaut kuo pie galda RA. bē̦rni ņurdzīja kaķi Kand., [N.-Peb., Wessen], Mesoten. [Vgl. dazu ņur̂cît und Persson IF. XXXV, 208.]

Avots: ME II, 906

paņurdzīt

paņurdzît, ein wenig ņurdzît: ar aukstuo ūdeni paņurdzīja seju Dzimt. Vēstn.

Avots: ME III, 79

saņurdzīt

saņur̂dzît PS., tr., verknüllen Bixten; zerdrücken, zerkneten: saņurdzīta maîzes ņuka Freiziņ. Refl. -tîês, verknüllen (intr.).

Avots: ME II, 696

uzņurdzīt

uzņur̂dzît C., knutschend, quälend aufwecken: viņš gulē̦tāju tikmē̦r ņurdzīja, kamē̦r uzņurdzīja C.

Avots: ME IV, 363

Šķirkļa skaidrojumā (5)

gumzdīt

‡ gumzdît,

1) "mit der Hand (jem.) von hinten vorwarts schieben
(stumt)" Frauenb., Schnehpeln (mit um̂ ² ), PV. (mit ùm ² ); "skubināt, musināt" (mit um̂ ² ) Behnen;

2) "ņurdzīt" Grawendahl: g. suni; knüllen (ein Kleid) Baltinow (gùmzdêt ² ); drücken, stopfend quetschen Serben: gùmzdīt vilnu maisā. Refl. -tiês "?": kuo tu te gumzdies? PV.

Avots: EH I, 419

iemikāt

‡ ìemikât,

1) einbröckeln
Bers.: ie. maizi pienā;

2) etwas Weiches mit grossen Bissen essend zu sich nehmen
Prl., Wessen;

3) "saņurdzīt; saduot ar dūrēm" Ramkau;

4) (hin)eintreten
(tr.) Frauenb.: ie. salmus dubļuos;

5) wühlend hineingeraten lassen (in Fetzen u. ähnl.)
Meselau.

Avots: EH I, 530

nožulināt

nùožulinât,

2): nuožulināts (= nuoņurdzīts) kaķē̦ns Schibbenhof.

Avots: EH II, 111

staipīt

stàipît: s. (mit ài ² ) salmus, atzīmējuot birzumu platumu sēšanai Saikava. s. (mit aî ² "žņurdzīt" ) sunīti AP. Refl. -tiês: salmi, dzijs u. c. var s. (mit ài ² ) Saikava. kuo tu staîpais ² ar tuo nastu? vai nevari pagaidīt, kamē̦r paceļu? AP. kad ē̦d, tad nevar s. (mit ai ) Frauenb. negrib ar cūkām stàipēties ² (Schweine wider ihren Willen zum Teich schleppen) Kaltenbr. ‡ Subst. stàipījumuos (acc. s.), beendetes Sichstrecken: tas jums par s. un vārduošanu P. W. Šis ar mani tiesāties? 12.

Avots: EH II, 569

žņurdīt

žņur̂dzît Mar. n. RKr. XVII, 130, Adl., A. - Laitzen, AP., Arrasch, C., Golg., Gr. - Buschh., Heidenfeld, Jürg., Kalz., KatrE., Kegeln, Kl., Lubn., Prl., Saikava, Schwanb., Selsau, (mit ur̂ ² ) Mesoten, -gu, od. -dzu, -dzĩju, stark drücken Oppek. und Peb. n. U., würgen, quälen Laud., Memelshof, Wessen: žņurdzīt kaķi. sākusi šuo spaidīt... un žņurdzīt Anekd. IV, 40.

Avots: ME IV, 826