Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ņurkt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ņurkt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

nošņurkt

nùošņur̂kt, Part. nuošņurcis: "izvārdzis bez miega" (mit ur̂ 2 ) Salis п. FBR. XV, 70; "izpūris; nuoliesējis, ar ļuoti sliktu izskatu" Frauenb.; miesīgi un garīgi n. darbinieks Jürgens 14; nuošnurkušas ("?") acis (in einer Handschrift).

Avots: EH II, 98

nošņurkt

nùošņur̂kt,

[1) (prs. nuošņurkstu) =nùoskumt Lis.];

2) verkümmern, nass werden:
kâ nuošņurka meža irbes, pa krūmiem luožņādamas, tâ nuodila ļaudīm mēles, nuo manim runājuot. Gew. das Part. nuošņurcis, durchnässt, durchgefroren, niedergeschlagen, verdriesslich Ahs. n. RKr. XVlI, 43, Etn. II, 177: viņa bija pa˙visam nuošņurkusi Saul. viņš aizbrauca gluži nuošņurcis A. XX, 207. Vgl. nuoņurkt.

Avots: ME II, 870

ņurkt

ņurkt: dem Miauen ähnliche Laute von sich geben (mit ùr) Nötk.

Avots: EH II, 116

ņurkt

[ņurkt (li. niurkti "ворчать") St., brummen und knurren.]

Avots: ME II, 907

šņurkt

šņurkt, -kstu, -ku,

1) schnurgeln
Wid., "ar nāsīm pūst" (mit ùr 2 ) Aps.;

2) nass und erfroren sein
Hesselberg n. U., (mit ùr 2 ) Golg., (mit ur̂ 2 ) Bauske; niedergeschlagen sein U.: linu plūcējs laukā šņur̂kst 2 Dond. sivē̦ni aiz vārtiem šņurkst Golg., Saikava, (mit ur̂ 2 ) Nigr. sivē̦ni savārguši šņur̂kst 2 (gedeihen nicht, krankeln) Sessau, Wandsen;

3) schnuckend weinen
Nigr.(mit ur̂ 2 ).

Avots: ME IV, 99

Šķirkļa skaidrojumā (3)

izņurgt

izņur̂gt, auch izņurkt, duseln, des erquickenden Schlafes entbehren: kuprītis, izņurdzis, duomā pagulēt LP. V, 42.

Avots: ME I, 777

šņurgt

šņur̃gt Bl., -gstu, -gu, wegen Schnupfen, Schnäbe und andern Flüssen am Kopf unpass sein (besonders von Pferden) L., šnurgt, durch die Nase ziehn U.; am Schnupfen leiden Biel. n. U.; rotzig sein (von Pferden) St., Bergm. n. Ü. Leskien erinnert Nom. 459 an li. šniur̃kšlės "Nüstern", das freilich auch zu le. šņurkt gehören kann. Vgl. auch ņurgt II.

Avots: ME IV, 98