Paplašinātā meklēšana

‡ mušķēris Pēt. Av. III, 276, = mušķêre.

Avots: EH I, 836

šķē̦ri U., Bielenstein Holzb. 391, 393, Aahof, Nigr., Walk, (mit ẽ̦) Mitau, Salis, Salisb., šķēriņi U., Bielenstein Holzb. 391, 393, šķēriņš Dond., Grünh., der Aufzug beim Weben: skatāties jūriņā, kādi balti audekliņi: niedru šķē̦ri (Var.: šķieti), putu audi BW. 31003. audumam garumā ejuošie pavedieni: šķēriņš jeb me̦ti Konv. ² 227. tē̦vs tin šķēriņu pirmajam audumam A. Brigader. duomas kâ uzvilkti šķē̦ri stāvēja viņa prātā A. v. J. 1898, S. 188. Nebst estn. kǟŕ "Aufschlag der Weber" aus mnd. *scher, scheringe "Aufzug beim Weben".

Avots: ME IV, 34

šķẽriņš, ein in dünnem Flusseise ausgebrochener Kanal zum Bootfahren Salis: iztaisīt šķēriņu, das Eis ausbrechen B. Vēstn.

Avots: ME IV, 34

II šķēriņš (unter šķē̦ri): šāds š. Hofzumberge "flächserner Aufzug".

Avots: EH II, 634

šķēris, ein Widder Erlaa n. U. Wohl identisch mit li. skieris dass. (wenn mit ie für ė) bei Bezzenberger BGLS. 323; ähnlich lautet li. skėrỹs "Heuschrecke", wozu Walde Vrgl. Wrtb. II, 567.

Avots: ME IV, 34

uzšķēriņš, Anfscherliss (Einschlag) der Weber U.

Avots: ME IV, 388

‡ atšļuka "nepievē̦rpts šķēriena gals" Dunika: a. traucē aušanu.

Avots: EH I, 174

‡ II drika NB. "?": ja šķēriņš par platu, tad tuo malu, kuŗu je̦m nuost liekuot stellēs, sauc par driku. Vielleicht entlehnt aus li. drikà "ve̦lku dziju daļa, kuo neieveŗ šķietā un nītīs".

Avots: EH I, 334

ìekšaudi [Salisb., iêkšaûda ² Dond.], der Einschlag (beim Weben): [šķēriņš jau ir, bet iekšaudas trūkst Dond.].

Avots: ME II, 31

me̦ti (unter me̦ts 4): auch Auleja, Dumka, Frauenb., Kaltenbr., Oknist, Pilda, Skaista, Sonnaxt, Warkl., Zvirgzdine: sameta me̦tus jeb šķēriņus Janš. Līgava I, 229.

Avots: EH I, 803

nuošķis, ein Büschel (z. B. Haare) [Neuenb., mit uõ], der abgeschiedene Flachs beim Flechten Spiess n. U., ein Bündel, Pack: plānie, sirmiem nuošķiem ruotātie mati R. Sk. I, 92. pāršķir savus matus uz trim nuošķiem, iemērci tad katrā katlā vienu nuošķi! LP. I, 46. [vienā ruokā ieduod nuošķi šķēriņa un pamāca, kâ ar uotru ruoku jāatšķiŗ nuo nuošķa ik pa dzijiņai A. Brigader Tēva palīgs.] grīzte ir nuo salmiem, vis˙vairāk nuo ašiem sasiets, ne visai prāvs nuošķītis Naud. [aizbāzis aiz lūpas tabakas nuõšķi Janš. Dzimtene ² I, 372.] dziju nuošķis Irmelau. Der Plur. nuošķi, hingeworfene Zaubermittel: burvis ve̦lk nuošķus vīzē LP. VII, 684. [Vielleicht zu ahd. nestila "Binde", an. nista "zusammenhaften", air. fo-nascim "binde" und la. nōdus "Knoten", wenn le. nuošķ- hier aus altem nōdhsti̯-.)

Avots: ME II, 866

[panĩtît N.-Peb., Dond. "vērt šķēriņu dzijas nĩšu acīs" Lis.: vai tu arī nevari vienu laiciņu panītīt?]

Avots: ME III, 77

šâds,

2): šādas pupas "cūku pupas" Nerft n. FBR. XIX, 115. š. šķēriņš Hofzumberge, ein flächsemer Aufzug.

Avots: EH II, 624

šķiêts ² (li. skiẽtas "Querbalken bei der Egge; Leinweberblatt", serb. štît, air. scíath "Schild") Iw., Līn.,

1) šķìets Drosth., PS., (mit ìe ² ) Gr. - Buschh., Kl., Kr., Kreuzb., Lis., Meiran, Ohselshof, Saikava, Sessw., Warkh., Warkl., (mit iê ² ) Arrasch, Bauske, Bl., Dond., Dunika, Jürg., Tr., Plur. šķìeti C., der Weberkamm
Elv., U., Bielenstein Holzb. 401, 410, Adsel, Bers., Grobin, Lubn., Nerft, Selb.: man jāauž kre̦klu drēbe, bet šķieta nav tāda, kurā aust Selb. pamāte viņu sūtīja pēc šķieta aude̦klam Saul. III, 187; Demin. šķietiņš, der Kamm bei der Bandweberei Bielenstein Holzb. 418: šķietiņš prievietu aušanai RKr. XVI, 161;

2) = braukts, das Streichwerkzeug zum Reinigen des Flachses Lubn.;

3) šķiêts ² Dond., Wandsen, das Querholz vorn am Zweispännerwagen, woran die Schwengel angebracht werden:
šķiets uzniedē̦ts ar divām niedēm priekšā uz šķēri; katrā galā viņam iekabināts... zveņģelis RKr. XVII, 37. zirgus sajūguši kuopā; mūs[u] zirgs ilksīs, Brammanīšu - piejūgts šķietā blakus Janš. Bandavā I, 27;

4) e̦nkura šķiets, der Ankerbalken
L., Bergm. n. U., Mag. II, 3, 119, Adiamünde, Kaltene, Nogallen, (mit iê ² ) Salis;

5) "?": krē̦slu iepītnes šķieti Konv. ¹ 185; šķiêti ² Bauske "ve̦lki, me̦ti";

6) Ried, Riet
V. Wenigstens in den Bedd. 1 - 4 nebst šķieta I zu apr. scaytan "Schild", an. skīđ "Scheit", skeiđ "Weberkamm", and. skēth "Unterschied", g. skaidan, ahd. scidōn "scheiden" mhd. schīten "spalten" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 5431, s. Zubatý AfsIPh. XVI, 414 f., Trautmann Wrtb. 264, Būga KSn. I, 282.

Avots: ME IV, 54

šķīris (li. skyris "Unterschied"),

1) "starpa priekš šautuves, kas minuot izceļas" Dond. (mit î ² ), "pie aušanas dziju šķīris, kur šautuvi šauj cauri" Nigr.: šautuvei vajaguot jau trīs reiz skrējušai šķīrim cauri Janš. Bandavā II, 190. nītēs ve̦d iekšā šķēriņu, lai būtu minuot šķīris Dond.;

2) šķīris Wid., (mit ĩ) Nigr., Wandsen, šķîrs ² (?) Dond. n. RKr. XVII, 55, der Scheitel:
taisnā šķīrī pāršķirtiem matiem Janš. Bandavā I, 71. tev šķīrs (für šķīris?) nav taisns Dond. n. RKr. XVII, 55.

Avots: ME IV, 49

šļuokans, eingeschrumpft, mager, hager U., zusammengefallen (mit uô) Bers., C., (mit ùõ ² ) Dond., Kand., Salis, (mit ùo ² ) Kr.; los, schlotterig U., schlaff V., (mit uõ) Dond., Wandsen, schludrig V.: šļuokans vē̦de̦rs Bers., Dond. u. a., LP. IV, 156. šļuokana pavēderīte Suhrs. putniņi... šļuokanām guzām Selg. n. Pas. V, 402. pati kalsna un šļuôkana ^2, kâ caur siênu izvilkta Janš. Dzimtene ² II, 176. šļuokans valgs U., Dond., losgegangener, schlaffer Strick. šķēriņš ir par šļuokanu, jasave̦lk stingrāki Dond. šļuõkana (= pliekana 2) dūša Frauenb. - Subst. šluokanums, das Losesein, Schlaffsein U. vgl. sluokains II.

Avots: ME IV, 80, 81