šķīlis
šķīlis,
1) ein Messer zum Pergelspalten
Ruj. n. U.;
2) ein Schlitz am Kleide
LKVv. Zu šķilt.
Avots: ME IV, 48
1) ein Messer zum Pergelspalten
Ruj. n. U.;
2) ein Schlitz am Kleide
LKVv. Zu šķilt.
Avots: ME IV, 48
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'šķīlis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'šķīlis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (4)
atšķilt
‡ atšķilt,
1) durch Feueranschlagen sich herbegeben machen:
zaldals ... atšķīlis suni Pas. VIII, 59;
2) (Eier) losschälen (von der Bruthenne gesagt):
trīs uolas jau atšķiļtas C. Refl. -tiês,
1) sich losschälen (von bebrüteten Eiern):
dažas uolas jau atšķĩlušās Bauske;
2) sich
(acc.) abspalten: zibenim iespeŗuot, nuo akmens atšķīlies gabals C., Salis.
Avots: EH I, 174
1) durch Feueranschlagen sich herbegeben machen:
zaldals ... atšķīlis suni Pas. VIII, 59;
2) (Eier) losschälen (von der Bruthenne gesagt):
trīs uolas jau atšķiļtas C. Refl. -tiês,
1) sich losschälen (von bebrüteten Eiern):
dažas uolas jau atšķĩlušās Bauske;
2) sich
(acc.) abspalten: zibenim iespeŗuot, nuo akmens atšķīlies gabals C., Salis.
Avots: EH I, 174
pašķilt
pašķil˜t,
1): atkal pašķīlis savas šķiltavas Pas. VIII, 62; ‡
3) "?": (linus kulstuot) pašķīla, pašķīla pa linu saišķim un atkal nuosēdās kaktā Daugava 1928, S. 438.
Avots: EH XIII, 179
1): atkal pašķīlis savas šķiltavas Pas. VIII, 62; ‡
3) "?": (linus kulstuot) pašķīla, pašķīla pa linu saišķim un atkal nuosēdās kaktā Daugava 1928, S. 438.
Avots: EH XIII, 179
sakurt
sakur̃t, freqn. sakur̃stît, tr.,
1) (Feuer) anmachen, anfachen, anheizen:
sakur Jāņu uguntiņu! BW. 32899. iešķīlis uguni, sakūris LP. V, 97, uguntiņu sakurstīt BW. 9092. ar sakurstītiem uguns sārtiem Klaust. 14. - Oktāvijas nuopūtas sakurs liesmas Cēzarā Rainis;
2) tüchtig heizen
(perfektiv): sakur (Var.: kurin[i]) siltu istabiņu! BW. 18536, 4;
3) anstacheln, anfeuern,
(zu etw.) aufmuntern: kas tad jūs tâ ir sakurstījis pret mani? Alm. Anglija tuo (= kaŗu) ir sakūruse A. XX, 130. - sakurt dusmas Spr., Zorn entfachen, erzürnen. Refl. -tiês, (für sich Feuer) anmachen, anfachen, anheizen: es guntiņu sakūruos nuo deviņi žagariņi BW. 18173. sakūries uguni Upīte Medn. laiki.
Avots: ME II, 659
1) (Feuer) anmachen, anfachen, anheizen:
sakur Jāņu uguntiņu! BW. 32899. iešķīlis uguni, sakūris LP. V, 97, uguntiņu sakurstīt BW. 9092. ar sakurstītiem uguns sārtiem Klaust. 14. - Oktāvijas nuopūtas sakurs liesmas Cēzarā Rainis;
2) tüchtig heizen
(perfektiv): sakur (Var.: kurin[i]) siltu istabiņu! BW. 18536, 4;
3) anstacheln, anfeuern,
(zu etw.) aufmuntern: kas tad jūs tâ ir sakurstījis pret mani? Alm. Anglija tuo (= kaŗu) ir sakūruse A. XX, 130. - sakurt dusmas Spr., Zorn entfachen, erzürnen. Refl. -tiês, (für sich Feuer) anmachen, anfachen, anheizen: es guntiņu sakūruos nuo deviņi žagariņi BW. 18173. sakūries uguni Upīte Medn. laiki.
Avots: ME II, 659
uzšķilt
uzšķilt: uzšķīlis uguni Pas. XIV, 177. Refl. -tiês, ‡
2) aufflammen:
zibenim uzšķiļuoties Upītis Pirmā nakts 419; ‡
3) "bicken"
Stender Deutsch-lett. Wrtb.: pauti (uolas) vēl nava uzšķīlušies "die Eier sind noch nicht gebickt".
Avots: EH II, 735
2) aufflammen:
zibenim uzšķiļuoties Upītis Pirmā nakts 419; ‡
3) "bicken"
Stender Deutsch-lett. Wrtb.: pauti (uolas) vēl nava uzšķīlušies "die Eier sind noch nicht gebickt".
Avots: EH II, 735