Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'šķūnis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'šķūnis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
apšķūnis
nošķūnis
nuõšķũnis: nuošķūnī jeb vāgūzī ir arkli, ... rati un ragus Dünsb. Bērnu draugs I, 25.
Avots: EH II, 95
Avots: EH II, 95
nošķūnis
pašķūnis
šķūnis
šķũnis: auch (mit ù 2 ) Warkl.; pļavas š., (zem viena jumta ar kūti) laidara š. (luopbarības glabāšanai), (zem viena jumta ar riju) rijas š. (labības glabāšanai); tagad rijas šķūņu vietā ir lauka (labības) šķūņi Siuxt. vē̦de̦rs šķūņa lielumā BW. 9754. šķūnītī sìenu bāzt 35015, 2 var.
Avots: EH II, 641
Avots: EH II, 641
šķūnis
Šķirkļa skaidrojumā (13)
apcirknis
apcìrknis PS., apcir̃knis C. (ap + cìrst),
1) ein kastenähnliches, aus einem Bretterverschlag bestehendes Fach in der lettischen Kornkammer, der Kleete, Kornkasten,
in Ober-Kurl. aruods genannt: nabagam pavasarī visi apcirkņi tukši;
2) auch sonst ein Fach, eine Abteilung zur Aufbewahrung verschiedener Gegenstände:
naudas istabā bijuši trīs apcirkņi pilni ar naudu LP. VII, 1082. siena šķūnis jau apcirknī pilns Vēr. I, 257;
3) übertragen wie das deutsche Schrein:
dvēseles apcirkņuos, im Schrein der Seele. visi mūsu ievē̦ruojumi mīt mūsu apziņas apcirkņuos DJ. II, 74; ziņu apcirknis, die Nachrichtenrubrik in einer Zeitschrift Vēr. II, 254. nuo apputējušiem senatnes apcirkņiem viņš iznesa un atdeva jaunajai pasaulei neievērībā pame̦stās garīgās mantas Vēr. I, 1289;
4) Brunnenbrüstung:
stipriem gruodiem izbūvē̦ta aka, ar augstu apcirkni virsū Druva III, 9 (Saul.).
Kļūdu labojums:
jāizmet teikums (zu streichen ist der Satz): naudas istabā bijuši trīs apcirkņi pilni ar naudu LP. VII, 1082.
Avots: ME I, 79
1) ein kastenähnliches, aus einem Bretterverschlag bestehendes Fach in der lettischen Kornkammer, der Kleete, Kornkasten,
in Ober-Kurl. aruods genannt: nabagam pavasarī visi apcirkņi tukši;
2) auch sonst ein Fach, eine Abteilung zur Aufbewahrung verschiedener Gegenstände:
naudas istabā bijuši trīs apcirkņi pilni ar naudu LP. VII, 1082. siena šķūnis jau apcirknī pilns Vēr. I, 257;
3) übertragen wie das deutsche Schrein:
dvēseles apcirkņuos, im Schrein der Seele. visi mūsu ievē̦ruojumi mīt mūsu apziņas apcirkņuos DJ. II, 74; ziņu apcirknis, die Nachrichtenrubrik in einer Zeitschrift Vēr. II, 254. nuo apputējušiem senatnes apcirkņiem viņš iznesa un atdeva jaunajai pasaulei neievērībā pame̦stās garīgās mantas Vēr. I, 1289;
4) Brunnenbrüstung:
stipriem gruodiem izbūvē̦ta aka, ar augstu apcirkni virsū Druva III, 9 (Saul.).
Kļūdu labojums:
jāizmet teikums (zu streichen ist der Satz): naudas istabā bijuši trīs apcirkņi pilni ar naudu LP. VII, 1082.
Avots: ME I, 79
apjumt
apjùmt,
1): lai tā (= ē̦ka) būtu apjumta Pas. IX, 102. ‡ Refl. -tiês,
1) mit dem Dachdecken fertig werden:
jaunsaimnieks jau apjumies;
2) unversehens bedacht werden:
šķūnis apjumies ne tâ, kâ es gribēju C.;
3) beim Bedachen versehentlich bedeckt werdeu, abhanden kommen:
cimdi apjūmušies ("kaudzi rudenī apjumjuot iejukuši") KatrE.
Avots: EH I, 88
1): lai tā (= ē̦ka) būtu apjumta Pas. IX, 102. ‡ Refl. -tiês,
1) mit dem Dachdecken fertig werden:
jaunsaimnieks jau apjumies;
2) unversehens bedacht werden:
šķūnis apjumies ne tâ, kâ es gribēju C.;
3) beim Bedachen versehentlich bedeckt werdeu, abhanden kommen:
cimdi apjūmušies ("kaudzi rudenī apjumjuot iejukuši") KatrE.
Avots: EH I, 88
izpost
izpùost (li. išpúošti), bei Spr. auch izpuosīt, tr., reinigen, aussczmücken: kad bija izpuosis katrs pļavu Lautb. jāizpuoš ratu šķūnis A. XXI, 9. [Auch vom Reinigen der Fische Bielenstein Holzb. 660; des gedroschenen Getreides: rīta kūlumu šuodien izpuosīs Janš. Bārenīte 10.] Refl. - tiês, sich ausschmücken, sich ausputzen: uz deju puisē̦ns taisījās, tas svē̦tku drēbēs izpuosās MWM. III, 83.
Avots: ME I, 788
Avots: ME I, 788
mikls
I mikls: auch Lng. (unter mitrs ), Dunika, Frauenb., Grob., Iw., Kand., Saikava, Siuxt: m. laiks Iw., Saikava, mikla zeme Iw. mūŗa istabas stāv miklas ebenda. m. šķūnis Siuxt. palgs vēl ir m. Frauenb. Mēmeles mikluo uošulāju smarža Veselis Daugava 1936, S. 934.
Avots: EH I, 813
Avots: EH I, 813
nokurēties
nùokurêtiês,
1) ausbrennen
(intr.): malka jau bij nuokurējusies Dīcm., Ahs. n. RKr. XVII, 41;
2) ab -, niederbrenner
(intr.): šķūnis nuokurējis Alm.;
3) gründlich geheizt werden:
krāsns karsta nuokurējusies.
Avots: ME II, 803
1) ausbrennen
(intr.): malka jau bij nuokurējusies Dīcm., Ahs. n. RKr. XVII, 41;
2) ab -, niederbrenner
(intr.): šķūnis nuokurējis Alm.;
3) gründlich geheizt werden:
krāsns karsta nuokurējusies.
Avots: ME II, 803
nokurt
nùokur̃t, = nùokurinât Dond. n. RKr. XVII, 42. Refl. -tiês, nieder -, abbrennen (intr.): vai tas kāds brīnums, ja šķūnis kādā labā dienā nuokuŗuoties Alm.
Avots: ME II, 803
Avots: ME II, 803
notāļ
‡ nuotāļ Bērzgale, Diet., = nuõtâlẽm: n. jam stāvēja brālis Bērzgale. par daudz n. ir šķūnis nuo klē̦va ebenda. n: nuoskatīties Essern. tas nav n. nuo tām mājām Edwalen.
Avots: EH II, 99
Avots: EH II, 99
pauna
II paũna,
3): auch (sing. paũna) Dunika;
4): zâļu p. (Var.: nasta) mugurā BW. 32431 var.; ‡
6) paũnas "sīkās ābuoliņa sē̦klas kuopā ar pe̦lavām, kuŗas vētījuot neizduodas iztīrīt" Seyershof: es ar paunām sẽju, un e̦buoliņš dīgst kâ traks; ‡
7) siena p. "siena šķūnis" Lubn.; ‡
8) comm., ein Trödler Siuxt:
kuo tu te paunājies kâ tāds p˙!
Avots: EH XIII, 185
3): auch (sing. paũna) Dunika;
4): zâļu p. (Var.: nasta) mugurā BW. 32431 var.; ‡
6) paũnas "sīkās ābuoliņa sē̦klas kuopā ar pe̦lavām, kuŗas vētījuot neizduodas iztīrīt" Seyershof: es ar paunām sẽju, un e̦buoliņš dīgst kâ traks; ‡
7) siena p. "siena šķūnis" Lubn.; ‡
8) comm., ein Trödler Siuxt:
kuo tu te paunājies kâ tāds p˙!
Avots: EH XIII, 185
pielaist
pìelaîst,
1) zu-, hinzulassen, anfügen:
ganu meitenes ķircinās ar uotru sē̦tu ganiem, kas savus luopus pielaiduši pie viņu lopiem A. v. J. 1901, S. 2. pielaist uguni, anzünden, Brand stiften: šķūnis, kur tas pat˙laban bij gribējis pielaist uguni Alm. Kaislību varā 113;
2) übertr., zulassen, gestatten:
visas runas netiks pielaistas Kaudz. M. 221. šis nepielaidīšuot, ka Muozu tâ muokuot A. v. J. 1904, 101;
3) anfahren (mit Pferden od. einem Boote)
U.: kučeris le̦pni pielaida pie pils durvīm Vēr. II, 838. pielaist pie malas, landen U. Refl. -tiês,
1) an sich kommen lassen
U.;
2) hinzufliegen, herfliegen:
putniņi, kas te pielaidās, te aizlaidās Vēr. II, 1291;
3) sich anschmiegen:
zābakiem vajaga pareizi pielaisties kājai Konv. 1 88;
4) sich senken:
pret jūŗu kalni pielaižas, nuošļaucas J. R. VII, 3;
5) gelinder werden (vom Wetter, vom Froste)
Vank.: ja teteŗi māju tuvumā nāk, tad laiks pielaidīsies Etn. II, 96. laiks bij silts un pielaidies Apsk. v. J. 1903, S. 687. negaiss ārā mazuliet pielaidās Citu t. r. XIV, 22;
6) nachgeben:
viņa draudējuse, un viņš bija pielaidies Vēr. II, 322. ... kamē̦r tē̦vs pielaidus un viņu arī laida... JK. V, 1, 28. tavai sievai kaķa nagi acis izskrāpēs, bet nepielaidīsies Jaunā Raža IV, 76.;
7) sich geziemen
Ahs. n. RKr. XVII, 45.
Avots: ME III, 264, 265
1) zu-, hinzulassen, anfügen:
ganu meitenes ķircinās ar uotru sē̦tu ganiem, kas savus luopus pielaiduši pie viņu lopiem A. v. J. 1901, S. 2. pielaist uguni, anzünden, Brand stiften: šķūnis, kur tas pat˙laban bij gribējis pielaist uguni Alm. Kaislību varā 113;
2) übertr., zulassen, gestatten:
visas runas netiks pielaistas Kaudz. M. 221. šis nepielaidīšuot, ka Muozu tâ muokuot A. v. J. 1904, 101;
3) anfahren (mit Pferden od. einem Boote)
U.: kučeris le̦pni pielaida pie pils durvīm Vēr. II, 838. pielaist pie malas, landen U. Refl. -tiês,
1) an sich kommen lassen
U.;
2) hinzufliegen, herfliegen:
putniņi, kas te pielaidās, te aizlaidās Vēr. II, 1291;
3) sich anschmiegen:
zābakiem vajaga pareizi pielaisties kājai Konv. 1 88;
4) sich senken:
pret jūŗu kalni pielaižas, nuošļaucas J. R. VII, 3;
5) gelinder werden (vom Wetter, vom Froste)
Vank.: ja teteŗi māju tuvumā nāk, tad laiks pielaidīsies Etn. II, 96. laiks bij silts un pielaidies Apsk. v. J. 1903, S. 687. negaiss ārā mazuliet pielaidās Citu t. r. XIV, 22;
6) nachgeben:
viņa draudējuse, un viņš bija pielaidies Vēr. II, 322. ... kamē̦r tē̦vs pielaidus un viņu arī laida... JK. V, 1, 28. tavai sievai kaķa nagi acis izskrāpēs, bet nepielaidīsies Jaunā Raža IV, 76.;
7) sich geziemen
Ahs. n. RKr. XVII, 45.
Avots: ME III, 264, 265
sakļaut
sakļaût Domopol, tr., zusammenschmiegen, zusammenlegen: papeles ar... kuopā sakļautiem zariem Latv. viņš sakļāva ruokas pār galvu Akurater. putni ar sakļautiem spārniem Saul. I, 125. čūska ar sakļautiem, zvīnainiem spārniem Zalktis I, 24. Refl. -tiês, sich (seitwärts, schief gegeneinander Kronw.) neigen; sich zusammenschmiegen, -pressen, -drücken; zusammensinken; sich schliessen (von Blumen): šis šķūnis ilgi neturēs: gluži sakļāvies Erlaa. labība sakļāvusies N.-Peb. slieces sakļāvušās Kronw. grābeklis sakļâvies Wessen. ve̦cā ce̦pure pa˙visam sakļāvusēs Vēr. II, 1239. sakļāvusēs platmale A. XX, 642. virve sakļaujas viņa ruokās A. Upītis. dubļi sakļaujas tūliņ kuopā MWM. VII, 324. līdzrunātaji sakļaujas tik šauri, ka ne˙viens viņu nevar ieraudzīt B. Vēstn. viņa spēcīgais augums bija tâ kâ sakļāvies A. v. J. 1900, S. 726. viņš izskatījās vēl vairāk sakļāvies nekâ agrāk Vēr. II, 907. ziedi sakļaujas pie pārgruozībām ebenda 408. lapiņas sakļāvušās viena pie uotras ebenda 409.
Avots: ME II, 651
Avots: ME II, 651
sašķībt
stāvgrūdnēm
sukrums
‡ sukrums,
1) die Bohlen eines Brunnenschachtes
Baltinow, Fianden, Mahlup, Marienhausen;
2) der bis zum Dach reichende Teil eines Gebäudes
Alswig: šķūnis sukrumā pilns; ein noch nicht bedachtes Gebäude Aahof n. Zemzare Lejasc. 114; "jauna nama stàvs" Lettg. Aus r. сукром "Verschlag; Blockwände der Bauemhütte".
Avots: EH II, 601
1) die Bohlen eines Brunnenschachtes
Baltinow, Fianden, Mahlup, Marienhausen;
2) der bis zum Dach reichende Teil eines Gebäudes
Alswig: šķūnis sukrumā pilns; ein noch nicht bedachtes Gebäude Aahof n. Zemzare Lejasc. 114; "jauna nama stàvs" Lettg. Aus r. сукром "Verschlag; Blockwände der Bauemhütte".
Avots: EH II, 601